Pirms diviem gadiem Zemkopības ministrija lēma modernizēt savas IT sistēmas. Sarunu procedūrā izvēlējās pretendentu, pār kuru jau tolaik krita aizdomu ēna par saistību ar tā laika ministrijas polisko vadību – Nacionālo apvienību. Šogad lauksaimniekiem bija jātiek pie jaunas sistēmas, lai varētu saņemt Eiropas maksājumus, tomēr modernizācijas darbi aizkavējušies un zemnieki pie naudas netiek, vēsta “Nekā personīga”.
Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas zemnieki tika pie iespējas saņemt platību maksājumus par katru apkopto un lauksaimniecībā izmantoto hektāru, taču drīz atklājās, ka Latvijā šie maksājumi ir zemākie Eiropā. Tā sanācis, jo iesniegti nepareizi dati par lauksaimniecībā izmantotām zemēm. Šogad bija cerība, ka situācija mainīsies – jaunajā finansējuma plānā vairākiem gadiem iezīmējās, ka tiešmaksājumi būs tādi kā vidēji Eiropā.
Tomēr atkal Eiropai iesniegtie dati ir nepareizi un lauksaimnieki saņems vēl mazākus maksājumus. Zemnieki savu neapmierinātību ministrijai pauda piektdien, sanākot uz kopīgu sapulci. Tajā lauksaimnieki pauda neapmierinātību ar daudzajām atskaitēm, ko nepieciešams aizpildīt par veiktajām darbībām uz lauka, kā arī par jauno sistēmu – tā nav pabeigta. Tas nozīmē, ka ap 3000 saimniecību nevar ievadīt Eiropas prasītos datus un saņemt maksājumus.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) sapulcē solidarizējās ar zemniekiem – arī viņš pirms apstiprināšanas ministra krēslā sēdējis sistēmā un vadījis datus. Ministrs uzskata, ka sistēma darbojas testa režīmā un ir nepareizi, ka tā ir ielikta likumdošanā kā obligāta.
Sapulcē nonākts pie risinājuma – atskaites iesniegt līdz 5. februārim, savukārt zemnieki datus var atsūtīt Valsts augu aizsardzības dienestam jebkurā formātā un tos savadīs dienests.
Mērķim digitalizēt nozari ZM pirms diviem gadiem atvēlēja septiņus miljonus eiro. Tikai viens uzņēmums iesniedza ideju, kā šī digitalizācija varētu izskatīties – uzņēmumu"Autentica" un "Softikom" apvienība.
Tomēr pie sistēmas "Autentica" nestrādā – tā nodota "Softikom" pārziņā, kas piesaistījis apakšuzņēmējus.
Uzņēmuma "Autentica" valdē ir Nacionālās apvienības politiķa Aleksandra Kiršteina dēls Kārlis. Viņam pieder ceturtā daļa šīs kompānijas. Uzņēmuma veiksmi vairāku ministriju iepirkumos jau pērn pētīja sociālo tīklu personība "Raiva", par to rakstījis arī žurnāls "Ir".
Savukārt par uzņēmumu "Softikom" "Nekā personīga" stāstīja pirms trim gadiem, kad "Rīgas ūdens" ar firmu bija noslēdzis 370 000 eiro vērtu līgumu par klientu portāla izstrādi, kas kavējās gadu. Iepirkumā bija vairāki pretendenti, bet lētākie piedāvājumi tika izslēgti.
Kopš tā laika kompānijā notikušas izmaiņas. To pagājušajā gadā iegādājās Miks Ekbaums. Jau pirms 13 gadiem LTV raidījums "de facto" vēstīja, ka Ekbauma firmai "Corporate Solutions" ļoti veicās ZZS pārraudzīto ministriju iepirkumos. Gada laikā tā bija uzvarējusi deviņos. Tolaik uzņēmums raidījumu iesūdzēja tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, bet savu taisnību tam trīs tiesu instancēs neizdevās pierādīt.
Ekbaums ir pārliecināts, ka partnera "Autentica" vadības un īpašnieku ģimenes saitēm nav nekādas nozīmes, viņi tiek pie iepirkumiem profesionalitātes dēļ. Arī Ekbauma paša uzņēmumu veiksme iepirkumos esot pieredzes un zināšanu rezultāts.
Praktisko darbu "Softikom" uztic apakšuzņēmējiem. Kritizētās LIZ sistēmas gadījumā tā ir SIA "CatchSmart", kur vadītājs un patiesais labuma guvējs ir kokrūpnieks Uldis Mierkalns. Pēdējos desmit gadus viņš bijis viens no lielākajiem partijas "Latvijas attīstībai" sponsoriem. Senākā pagātnē ziedoja "Jaunajam laikam".
Krauze parakstījis rīkojumu, lai izvērtētu sistēmas izstrādes procesu, rezultāts gaidāms 10. novembrī. Viņam arī ir aizdomas, ka informāciju par iepirkumu ātrāk ieguvuši ar politiku saistīti cilvēki.
Septiņus miljonus vērtā iepirkuma slēgšanas brīdī zemkopības ministrs bija Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības. Viņu sazvanīt raidījumam neizdevās.
Pēc šonedēļ notikušās zemnieku sapulces, kurā ministrijas ierēdņi un politiskā vadība vairāku stundu garumā klausījās pārmetumus, sākusies drudžaina aktivitāte. Ministra birojs pieprasījis līdz pirmdienai pieprasījis no zemnieku organizācijām viedokļus, kurās programmās naudu samazināt, lai izmaksātu vismaz daļu tiešmaksājumu naudas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
