'Mamma var būt bīstama bērnam' – psihiatrs cer uz lielāku uzmanību pēcdzemdību aprūpei  (2)

Psihiatrs norādīja, ka šobrīd psihiatrijā ir daudz prioritāšu, un arī jaunās mammas būtu nosakāmas par prioritāti. Runājot par jaunu emocionālā atbalsta pasākumu sievietēm pēc dzemdībām ieviešanu, viņš cer, ka šis gadījums pavirzīs jautājumu uz priekšu. No finansiālā aspekta tas varētu būt organizatorisks, metodisks, informatīvs atbalsts, uzdodot pēcdzemdību speciālistiem pievērst pastiprinātu uzmanību.

"Piemēram, ja saka, ka mammai ir problēmas, ja ir aizdomas par pēcdzemdību depresiju, tad, protams, tas ir prioritāri. Mēs kā psihiatri esam gatavi to ņemt vērā, esam gatavi uzreiz konsultēt, lai nepalaistu garām," sacīja psihiatrs.

Viņš gan piebilda, ka katrs gadījums ir savādāks un atsevišķi gadījumi ir daudz komplicētāki nekā šķiet, proti, jau ir bijusi kaut kāda ārstēšana, sadarbība ar ārstiem un citi momenti, kas kaut kādā brīdī noved pie šausmīgām traģēdijām. Arī Jansones gadījums, viņa vērtējumā, ir bijis smags un sarežģīts, kur nebūtu vienkārša risinājuma.

Taube arī norādīja, ka nereti problēmas sagādā medikamentu lietošana, un tāda situācija ir ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā. Proti, pacienti pārstāj lietot medikamentus, neklausa, kā arī mēdz būt gadījumi, kad pacienti nepieņem ārstējošo ārstu. Latvijas Psihiatru asociācija mēģina, lai visi ārsti būtu pacientiem pieņemami, bet, ja "pacienti un viņu tuvinieki klausītu ārstus, tad daudzas problēmas jau būtu atrisinātas".

Taube uzsvēra, ka lielākā problēma ir tad, kad mamma var būt bīstama bērnam. Proti, mamma kaut kādu apsvērumu dēļ var uzskatīt, ka bērnam būs nelaimīga dzīve, justies vainīga, ka viņš ir piedzimis, rezultātā izjūtot pienākumu savu bērnu nogalināt. Līdz ar to, psihiatra vērtējumā, svarīgi šādus gadījumus laikus pamanīt, atpazīt, tālāk attiecīgi domājot par to, kā rīkoties.

"Tā var būt mammas ievietošana slimnīcā, bet jāsaprot, cik ilgi, kādas zāles, kādai vajag būt sadarbībai ar ārstiem, un vai mamma pati līdz galam saprot problēmu. Var nodalīt bērniņu, un mammu likt slimnīcā. Varbūt var ārstēt ambulatori, un nozīme ir arī ģimenes atbalstam. Tie ir tādi smagie jautājumi psihiatru profesijā," atzina Taube.

Pasaulē pastāv pēdzemdību skrīningi, veicot pacienšu klīnisko aptauju un pievēršot uzmanību īpašiem kritērijiem. Latvijā gan nekā tāda nav, bet par to ir runāts un ir bijuši arī pētījumi. Tomēr Taube atzīmēja, ka katrai mammai pēc dzemdībām nevar uzreiz nozīmēt psihiatra vai psihoterapeita konsultāciju – to varbūt varētu atsevišķos gadījumos. Tāpat, lai arī psihiatri vēlētos, taču viņi nevar novērst katru pašnāvības gadījumu un stāvēt katram cilvēkam blakus.

Jau ziņots, ka jautājumi par pēcdzemdību depresiju kļuva aktuāli pēc Jansones pazušanas.

1989. gadā dzimusī Jansone ar šogad pasaulē nākušo meitu Luīzi Evertovsku 1. novembra rītā ap pulksten 9 izgāja no savas dzīves vietas Rīgā, Pētersalas ielā.

Saņemot informāciju par mātes un meitas bezvēsts prombūtni, policija nekavējoties personas izsludināja meklēšanā un sāka plašus meklēšanas pasākumus.

Tajā pašā dienā pārbaudītas adreses, kur sieviete ar bērnu varētu uzturēties, kā arī pārmeklēta apkārtne. Policisti noskaidroja, ka 1.novembra rītā sieviete ar bērnu pametusi savu dzīvesvietu ar nomas automašīnu.

2. novembrī, turpinot meklēšanas pasākumus, meža masīvā Jelgavas novadā, Valgundes pagastā policijas darbinieki atrada minēto nomas automašīnu "Toyota Corolla", kuras salonā atradās miris minētais zīdainis. Pašlaik turpinās sievietes meklēšana.