Foto no Andra Ruģēna privātā arhīva

Pamestā mājiņā pie Alsungas atrada spainīti ar zelta monētām un tagad dzīvo laimīgs ārzemēs. Pagrabā uzgāja kastīti ar zeltlietām un iegādājās divus dzīvokļus Rīgā. No šķūnīša Kurzemē pie Engures izstūma vācu armijas visurgājēju, kuru pārdeva pa lielu naudu. Šādi un vēl daudz krāšņāki stāsti jau kopš 1990. gadiem klīst Latvijas vēstures entuziastu un kolekcionāru aprindās. Var pieņemt, ka daļa no tiem tiešām ir patiesi, tomēr šie atradumi tā arī palika šaurā lokā. Tomēr Latvijā netrūkst arī gadījumu, kad par ievērojamiem atradumiem uzzina arī plašāka sabiedrība. Kā piemēru var minēt soļotāja Jāņa Daliņa apbalvojumu izrakšanu 1993. gadā viņa mājas pagalmā Valmierā un divu 2. pasaules kara padomju tanku izcelšanu no purva 1999. gadā Pienavā.

Ko Latvijas zemē var atrast, un kas ir tikai nostāsti? Lai to noskaidrotu, portāls "Delfi" uzrunāja Andri Ruģēnu, kurš padomju laikos Iekšlietu ministrijā strādāja ekonomisko noziegumu apkarošanas grupā, kas bija "atbildīga" arī par apslēpto mantu un tās meklēšanas gadījumiem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņš vairākas reizes ir palīdzējis mantiniekiem atrast viņu senču noslēpto mantu. Pārsvarā tie ir gadījumi, kad 2. pasaules kara laikā ļaudis no okupantiem centušies zemes klēpī noslēpt vērtīgāko, kas viņiem piederēja. Ruģēns piekrita arī padalīties ar savu unikālo foto arhīvu, kur redzamas viņa atrastās apslēptās mantas

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT