Pēc Kultūras ministrijas (KM) priekšlikuma iecerēts koriģēt kultūras nozarei piešķirtā finansējuma statistikas datus, no tiem izslēdzot izdevumus, kas neattiecas uz šo nozari, piemēram, dotācijas sporta organizācijām, zooloģiskajam un botāniskajam dārzam. Korekcija skartu aptuveni 40 miljonus eiro no 347 miljonu eiro lielā finansējuma kultūrai, pēc 2021. gada statistikas datiem.
Trešdien, 8. novembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sprieda par kultūras budžetu statistikas datos. Iepriekš šo jautājumu aktualizēja Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis, Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācijas pārstāvis Sandis Voldiņš, secinot, ka kultūras finansējuma statistikā ir "sajauktas siļķes ar apelsīniem un ķieģeļiem".
Viņš norādīja, ka pie kultūras finansējuma 2021. gadā tiek pieskaitīts viss, ko Finanšu ministrijas kapitālsabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) būvē par valsts budžeta finansējumu. Tai skaitā ieguldījumi Finanšu ministrijas ēkā, Saeimas ēkā Jēkaba ielā 11, Ministru kabineta ēkā Brīvības bulvārī 36, robežpunktos un citos objektos.
Komisijas sēdē Voldiņš skaidroja, kāpēc interesējies par kultūras statistikas datiem, proti, tas saistīts ar nepieciešamību jau nākamgad celt profesionālo mūziķu algas, ko esot grūti pamatot situācijā, kad kā pretarguments tiek izmantots mīts par pārfinansēto kultūru. Viņš aicināja Saeimā pārstāvētās frakcijas, gatavojot 2024. gada budžetu, risināt profesionālo un amatierkolektīvu vadītāju atalgojuma jautājumu.
Kultūras finansējums statistikā
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
