Foto: 'Re:Baltica' žurnālistes izpēta Elksniņa grezno dzīvi  (34)

Jaunas itāļu luksusa modes nama Zegna kedas maksā 900 eiro. Elksniņam tādas ir vairākās krāsās. Kur problēma? Divi šo kurpju pāri maksā tik, cik Elksniņš mēnesī pērn saņēma kā mērs (2200 eiro pirms nodokļiem) – un nekas lāgā pāri nepaliek.

Uzkrājumu viņam nav. Arī iepriekšējo gadu ienākumi pēdējos piecos gados, kopš viņš atgriezies Daugavpilī, mēnesī nepārsniedz vidēji 2000 eiro. Elksniņa ģimene dzīvo tā, kā no valsts amatpersonas oficiālajiem ienākumiem nevar atļauties, norāda žurnālistes.

Kā uzsver "Re:Baltica", par mēra dzīvesveida neatbilstību ienākumiem mobilajai redakcijai Daugavpilī pirmie stāstīja aktīvisti, kas "Facebook" veido grupu pilseta.lv (nosaukums ir ironija par pilsētas populārāko portālu gorod.lv, kur, tāpat kā saistītajā grani.lv vai nasha.lv, mēru kritizējošus rakstus var nemeklēt). Taču patiesais dzīvesveida vēriens parādās, izpētot attēlus mēra un viņa sievas sociālo tīklu profilos, un savietojot tos ar viņu oficiālajiem ienākumiem.

Piemēram, maijā Elksniņš smaida blakus tramvaju ceļu būvniekiem. Kamēr vīriem mugurā netīrs darba apģērbs, mēram dzeltens polo krekls (jauns maksā 700 eiro). Jūnijā viņš skrituļo krāsu skrējienā zīmola Rhude šortos, kuru cena ir 500 eiro. Ghetto games viņš jau ir citos šī zīmola šortos, kuru cena neatšķiras – tie paši 500. Bet ziemā no sala Elksniņu sargā 2500 eiro vērta Zegna jaka, norāda Re:Baltica.

Ar pulksteņu pazinējiem no "Pulksteņu šerloks" identificējām, kā mērs nēsā "Ulysse Nardin" pulksteni.). Elksniņš intervijā lika noprast, ka to varējis nopirkt advokāta laikos. Pulksteņa cena var nedaudz atšķirties atkarībā no iekļautajiem elementiem, bet vidēji tie ir 30 tūkstoši un uz augšu. Luksusa zīmolus iecienījusi arī mēra sieva Jekaterina. Abi pirms sešiem gadiem apprecējās Komo ezera krastā Itālijā un šogad svin gadadienu, ko mēdz dēvēt par čuguna kāzām, norāda žurnālistes.

Kā akcentē "Re:Baltica", mēra ienākumu deklarācijas rāda, ka kopš 2017. gada, kad viņš stājās Daugavpils mēra amatā, vidējie ienākumi mēnesī ir 1714 eiro pirms nodokļiem. Uzkrājumu Elksniņam nav – tāpat kā citu ienākumu. Šogad mēra alga ir palielināta līdz 5915 eiro pirms nodokļiem, bet tas neattiecas uz periodu, par ko iesniegtas deklarācijas, no kurām izdarīti aprēķini.

No divu sievai piederošo uzņēmumu gada pārskatiem redzams, ka viens nav aktīvi strādājis nekad. Otra vidējā peļņa gadā pēdējos piecos gados ir ap 1500 eiro mēnesī.

Tas viņai netraucēja 2019. gadā par 50 000 eiro iegādāties 123 kvadrātmetru dzīvokli uz Daugavpils centrālās ielas. Tā pirkšanai nav ņemts hipotekārais kredīts. Vai viņai ir citi ienākumi bez biznesa, kura peļņa dzīvesveidu nesedz, nav zināms. Atbildēt uz jautājumiem Elksniņa atteicās, norādot, ka viņai kā privātpersonai nav tāda pienākuma. Savukārt otrs ģimenes īpašums – vairāk nekā 8000 kvadrātmetru zemes gabals pie gleznainā Šūņu ezera, uz kura atrodas iespaidīga, bet aiz augsta žoga grūti ieraugāma villa ar dzelzs lauvām vārtu sardzē, sākotnēji piederējis Elksniņa sievastēvam. Šobrīd uz pusēm pieder mēra sievai un pensionētajai mātei. Pēdējā to 2021. gadā iegādājusies par 80 000 eiro – arī bez hipotēkas, liecina Zemesgrāmatas ieraksti.

Pats mērs intervijā uz "Re:Baltica" jautājumiem par ienākumu izcelsmi un dzīvesveida neatbilstību pēc būtības atbildēt atteicās.

"Nekomentēšu, tāpēc, ka viss, kas ir attiecībā uz manu publisko jomu, ir manā valsts amatpersonas deklarācijā. Tā ir viena lieta. Otra lieta – vērtējumu attiecībā uz manu finansiālo stāvokli atbilstību var sniegt VID. Gan par manu, gan par manu ģimenes locekļu, kuri ir pietiekami nodrošināti," viņš teica. "Tas ir maksimums, ko es varu jums pateikt. Bet trešā lieta – es varu, ja jūs gribat, novilkt bikses un parādīt jums savas apenes." (visu intervijas daļu skatieties šeit)

Elksniņš atkārto paņēmienu, ko iepriekš pēc identiskiem jautājumiem par ienākumu neatbilstību dzīvesveidam, kas raisa aizdomas par to legalitāti, izmantoja toreiz vēl politiķis Aldis Gobzems. Lai gan neviens viņiem par apakšveļu neprasa, ar šādu atbildi politiķi cenšas trivializēt problēmu un žurnālistus.