Latvijā ievieš partnerību  (49)

Plānots, ka likumu grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

Neskatoties uz to, ka opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS) kritizēja partnerības ieviešanu, tomēr viņš ar balsojumu atbalstīja grozījumus Notariāta likumā, kas paredz ieviest šo jauno tiesību institūtu.

Grozījumus Notariāta likumā atbalstīja 53 deputāti.

Opozīcijas deputāte Linda Matisone (AS) informēja kolēģus, ka pēc šīs likumprojektu pakotnes pieņemšanas opozīcijas partijas savāks nepieciešamos 34 deputātu parakstus pieprasījumam Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam neizsludināt likumu grozījumus un aicināt tos nodot tautas nobalsošanai.

Rinkēvičs ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijai pauda, ka ļaus deputātiem mēģināt savākt parakstus referendumam. Vienlaikus prezidents aicināja uz savstarpēji cieņpilnu diskusiju par salīdzinoši jūtīgu jautājumu.

"Ceru, ka diskusija notiks atbilstoši mūsu valsts demokrātiskajiem standartiem visaugstākajā līmenī, bez emocionāliem izvirdumiem vai apvainojumiem," pauda prezidents.

Ministrijā jau iepriekš informēja, ka ar likumprojektu pieņemšanu tiktu izpildīts Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums.

No TM sniegtās informācijas izriet, ka partnerība būs jauns veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tām noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību.

Likumprojekta autori skaidroja, ka, uzsākot kopdzīvi vai izveidojot kopīgu saimniecību, starp divām pilngadīgām personām var veidoties ciešas personiskas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja atbildība, rūpes vienam par otru, lojalitāte, sapratne un cieņa, pauž likumprojekta autori, uzsverot, ka mūsu valsts pamatlikums – Satversme – prasa nodrošināt šo attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību.

Partnerības ieviešanai Saeima pieņēma grozījumus virknē likumu. Ar grozījumiem Notariāta likumā noteikts, ka zvērināts notārs notariālo aktu par partnerību taisīs, ja divas pilngadīgas fiziskas personas kopā personīgi ieradīsies pie viņa un apliecinās, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru.

Partnerību veidot nevarēs cilvēki, kuri ir laulībā, radinieki taisnā līnijā, kā arī brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas, paredz likuma grozījumi.

Partnerība izbeigsies ar personas nāvi vai gadījumā, ja tiesa vienu no personām izsludinās par mirušu, ar vienas vai abu personu laulību, ar abu personu gribas izteikumu notāram vai ar tiesas spriedumu. Ziņas par partnerību zvērināts notārs iekļaus Fizisko personu reģistrā, līdz ar to valsts un pašvaldību iestādes varēs identificēt partnerību reģistrējušas un izbeigušas personas.

Ar grozījumiem Pacientu tiesību likumā noteikts, ka personām, kam ir partnerība ar pacientu, būs tiesības saņemt informāciju, ja pacients būs pārtraucis ārstniecību un atstājis ārstniecības iestādi, par savu rīcību neinformējot ārstējošo ārstu vai ārstniecības iestādi, ja pacients ir persona, kura sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīga pati par sevi parūpēties. Tāpat partnerībā esošiem cilvēkiem būs tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai, ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no tās.

Ar grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikts, ka par radinieku likuma izpratnē uzskatāma arī persona, ar kuru ir partnerība. Tāpat šī persona būs jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā.

Ar saistītajiem likumu grozījumiem noteikts, ka uz personām, kam ir partnerība, būs attiecināmas normas par aizdevuma, kas izsniegts, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, kā arī tuvinieka izsniegta aizdevuma nepielīdzināšanu ienākumam. Likumā paredzēti gada apliekamajā ienākumā neietveramie un ar nodokli neapliekamie ienākumu veidi, kas attiecināmi arī uz personu, ar kuru nodokļu maksātājam ir partnerība.

Grozījumi arī paredz, ka attiecīgu atbalstu atsevišķās dzīves situācijās, piemēram, personas nāves gadījumā, būs tiesīga saņemt persona, kurai ir partnerība kopā ar personu, kurai piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija.

Pirms likumprojektu izskatīšanas pirmajā lasījumā uzrunu Saeimai teica tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), kura skaidroja terminu "partnerība". "Partnerība nav pēc būtības jauns tiesību institūts, bet partnerības pakotne šo partnerību parāda mazliet citā juridiskā gaismā, proti, partnerība ir nevis jaunas tiesiskas attiecības nodibinošu tiesību institūts, bet gan konstatējošs. Tātad nevis konstitutīvs, bet konstatējošs, kur deklaratīvi divas personas, iesniedzot savu savstarpējo deklarāciju ar publisku ticamību pie zvērināta notāra, saņem notariālu aktu, samaksājot par to valsts nodevu," skaidroja ministre.

Tāpat viņa skaidroja, kas varēs noslēgt partnerību, proti, pilngadīgas personas, kuras nav radniecībā taisnā līnijā, kuras nav laulībā savstarpējā vai ar citu personu. "Tas ir dzimumu neitrāls piedāvājums. Šādu partnerību var deklarēt divas personas – vīrietis un sieviete, divas sievietes, divi vīrieši," sacīja Lībiņa-Egnere un piebilda, ka partnerību nevar salīdzināt ar laulību.

"Civillikuma sadaļā par laulību teikts, ka ar laulības noslēgšanu tiek nodibinātas jaunas attiecības ar vairākām prezumpcijām. Viena no tām – laulības attiecībās – ir laulāto kopīgas mantas prezumpcija. Partnerībai šādas prezumpcijas nav. Tāpat laulībā ir arī citas prezumpcijas. Šeit nedz savstarpējie mantiskie darījumi, nedz savstarpējās personiskās attiecības partnerībā nav skartas, līdz ar to partnerība tādā izpratnē, kā to paredz Satversmes 110. pants un Satversmes tiesas dotā interpretācija, nekādi neskar laulības institūtu. Bet vēl jo vairāk, nošķir šos divus institūtus," uzsvēra Lībiņa-Egnere.

Portāls "Delfi" jau iepriekš vēstīja, ka, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, Tieslietu ministrija savulaik (TM) izstrādāja Civilās savienības likumprojektu, ar kuru paredzēja nodrošināt, ka civilajās savienībās sastāvošas personas kļūst valstij "redzamas" un tām ir likumā nodrošināts minimālais nepieciešamais tiesiskais regulējums.

Likumprojekts Saeimā tika atbalstīts divos lasījumos, bet pirms izskatīšanas trešajā lasījumā 2022. gada vidū kvoruma trūkuma dēļ jaunais regulējums vairākkārt netika skatīts.

Toreiz atsevišķi 13. Saeimas opozīcijas deputāti pauda bažas, ka 18. maijā notikušajā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tikusi "nopirkta" pie frakcijām nepiederošā deputāta Aivara Geidāna balss, lai nodrošinātu nepieciešamo balsu vairākumu Civilās savienības likuma virzīšanai galīgajā lasījumā.

Ņemot vērā bažas "balss pirkšanu", partija "Saskaņa" paziņoja, ka tā nepiedalīsies balsojumā par likumu un aicināja regulējumu galīgajā lasījumā skatīt nākamajā - 14. Saeimas sasaukumā.

Tiesa, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc resoriskās pārbaudes pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo iestāde nekonstatēja noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikumā. Iestāde neguva pierādījumus, ka amatpersonas būtu īstenojušas kukuļošanu vai tirgošanos ar ietekmi.

Neskatoties uz to, "Saskaņa" paziņoja, ka tai nav pamata mainīt nostāju nepiedalīties balsojumos par Civilās savienības likumprojektu.

Jau iepriekš Saeimā tika mēģināts virzīt regulējumu, kas sakārtotu viena dzimuma pāru tiesības, piemēram, Kopdzīves likumprojekts un Dzīvesbiedru likumprojekts, tomēr šie priekšlikumi neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

2022. gada 8. decembrī, Saeima atbalstīja iepriekš Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu noraidīt iniciatīvas par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību tālāku vērtēšanu. Vairāk nekā 23 000 iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu atbalstīja 32 deputāti no politiskajiem spēkiem "Progresīvie" un "Jaunā vienotība", bet "pret" balsoja 50 pārējo politisko spēku deputāti.

Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa līdz šim ar spriedumiem ir atzinusi ģimenes attiecību pastāvēšanu starp 39 viendzimuma pāriem, šā gada jūlijā intervijā Latvijas Radio pastāstīja tiesas tiesnese Līga Biksiniece-Martinova.

Kopumā līdz šim tiesā iesniegti 63 šādi pieteikumi par ģimenes attiecību konstatēšanu un 39 lietās pieņemti spriedumi. Valdība, kas šajās lietās noteikta kā atbildētāja, nevienu no spriedumiem nav pārsūdzējusi.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Evikas Siliņas (JV) vadītajā Ministru kabineta deklarācijā ietverti konkrēti darbi, kas valdībai jāpaveic līdz šā gada 31. decembrim, tostarp nostiprināt pāru kopdzīves regulējumu.