1923. gadā dzimušais Romāns Skuja par mācītāju tika ordinēts 1976. gadā, laikā, kad šāds solis prasīja lielu drosmi. "Tas nenotika tā pēkšņi, tas nāca visa mūža garumā. Mani vecāki gāja baznīcā, viņi bija ticīgi cilvēki. Galvenais ir aicinājums kalpot Dievam, un es to atradu. Tas notika padomju laikos, un man bija vajadzīga liela drosme uzņemties mācītāja darbu. Bez drosmes un ticības pārliecības es neko nebūtu paveicis," portālam "Delfi" uzsvēra Skuja.
Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā viņš kalpoja no 1973. līdz 2009. gadam, tas bija brīdis, kad draudze bija sarukusi, savukārt padomju vara gribēja krāšņo baznīcu slēgt ciet un ierīkot tur koncertzāli. Skuja atceras, ka 1970. gados vecāki mācītāji nav vēlējušies kalpot Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes draudzē, lai viņiem nebūtu tā nelaimīgais pienākums "pielikt baznīcai atslēgu". Tad par draudzes ganu kļuva Skuja, kurš ar savu enerģiju un temperamentu atgrieza baznīcā dzīvību.