Tuvāko divu nedēļu laikā izskatīšanai valdībā varētu nonākt jautājums par valsts uzņēmuma veidošanu militārās ražotnes attīstīšanai, kas nepieciešams, lai startētu konkursā par Eiropas Komisijas (EK) līdzfinansējumu militārās ražošanas attīstīšanai, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Latvija to darīs kopā ar starptautiskiem partneriem no Francijas un Somijas.
Kā vēsta raidījums, 13. decembrī noslēgsies pieteikšanās, lai pretendētu uz Eiropas Komisijas līdzfinansējumu militārās rūpniecības attīstīšanai. Lai to varētu izdarīt, Latvijai vispirms jālemj par attiecīgas valsts kapitālsabiedrības izveidi. Projekts, kas sagatavots jau iepriekšējās valdības laikā, tagadējās valdības dienaskārtībā vēl aizvien nav parādījies. Laika palicis maz, bet konkurence uz finansējumu ir liela.
"Vispirms valsts kapitālsabiedrība ir jāizveido, tātad vispirms vēl valdībai par to jālemj. Dokumenti visi ir tikuši iesniegti un ļoti rūpīgi izvērtēti. Zinu, ka Valsts kancelejā un Valsts kancelejas struktūrvienības ir šo vērtējumu izdarījušas ļoti, ļoti rūpīgi, detalizēti. Un te nu laiks negaida - vajadzētu rīkoties straujāk, jo Latvija ir diezgan asā konkurences situācijā ar citām Eiropas Savienības valstīm," raidījumam saka bijusī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).
Esošais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) norāda, ka nav varējis vienkārši parakstīt tik nopietnu dokumentu – bijis jāizvērtē, jāsaprot biznesa plāns un tālākie soļi. Viņš sola, ka par kapitālsabiedrības izveidi valdība lems tuvāko divu nedēļu laikā.
"Pirms mēs arī ķeramies pie sava pieteikuma, ir ļoti svarīgi izvērtēt gan šīs kapitālsabiedrības izveides pašu, teiksim, to esenci un būtību un ilgtspēju, gan arī mūsu sadarbības partneriem izveidot kvalitatīvu pieteikumu. Tā kā mēs esam procesā gan par kapitālsabiedrības izveidi, gan arī vienlaikus par kvalitatīva pieteikuma iesniegšanu kopā ar mūsu partneriem – šajā gadījumā tas ir "Nexter" – franču un itāļu, un "Namo", kas savukārt ir somu un norvēģu uzņēmums," stāsta Sprūds.
Ražotnes izveidei var pretendēt uz līdzfinansējumu no Eiropas puses līdz 50% no kopējām izmaksām. Rūpnīcas iespējamās izmaksas pagaidām netiek atklātas, vien zināms, ka tas varētu būt daudzmiljonu projekts un vēl turpinās sarunas par finansiālo sadalījumu starp partneriem.
"Mēs tiešām runājam par nozīmīgu sadarbības kopienu vai platformu. Un, respektīvi, mēs šobrīd vispirms runājam par modulāro lādiņu komplektēšanu, bet mēs ļoti vēlamies, lai mēs šeit arī iegūtu iespēju ražot, tai skaitā arī atsevišķus elementus konkrēti šiem modulārajiem lādiņiem - attiecīgi, lai šeit būtu gan ražošana, gan komplektēšana," saka Sprūds.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons stāsta, ka kapitālsabiedrības veidošanas princips būs tāds, ka tiek veidota holdinga kompānija, kas varēs veidot tālāk un attīstīt dažādus biznesus jau ar dažādiem partneriem. "To veido Aizsardzības ministrija, pieder 100% valstij. Un tad rūpnīca būs meitas uzņēmums, kas būs kopuzņēmums attiecīgi ar šiem te ārvalstu partneriem," saka Garisons.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
