Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža
Foto: Mārtiņš Purviņš, DELFI

Nākamā gada budžets nosaukts par drošības un ilgtspējības, taču no visām prioritātēm drošības stiprināšanai tajā atvēlēta mazākā summa, turklāt glābēji nākamgad var cerēt uz 10% algas pieaugumu, svētdien, 12. novembrī, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Raidījums informē, ka, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) budžets ir vismazākais. Pērn te glābējiem tika atvēlēti 76 miljoni eiro, Igaunijā – 100 miljoni eiro, bet Lietuvā vairāk nekā 160 miljoni eiro.

Arī atalgojums Latvijas ugunsdzēsējiem ir zemākais. 2021.gadā Latvijā glābējs saņēma vidēji 300 eiro mazāk nekā kaimiņos.

Vēl vasarā glābēji bija cerīgi. Bijuši lieli plāni algu palielināšanai nākamajā gadā. Iekšlietu ministrija prioritārajiem pasākumiem prasīja 330 miljonus eiro. Bet par drošības un ilgtspējības nodēvētajā budžetā, iekšējai un ārējai aizsardzībai no visām trim prioritātēm atvēlēta mazākā summa – nedaudz virs 90 miljoniem.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) raidījumā atzina, ka ir nepieciešams risinājums sevišķi attiecībā uz personālu. "Nākamā gada budžetā tāpēc ir paredzēti 2,5 miljoni eiro, ar domu, ka būs piesaistīti 105 jauni ugunsdzēsēji. Dienesta vadītājs ir apliecinājis, ka viņš to spēs izdarīt," teica ministrs.

Savukārt VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis atzina, ka laikā,kad tika gatavots prioritārais pasākums attiecībā uz atlīdzību, tika prasīts 19,1 miljons eiro, bet piešķirti tika 5,5 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka VUGD esošie var cerēt uz pavisam nelielu algu pieaugumu – līdz 10%.

Raidījums informē, ka tikko stājoties dienestā, glābēja palīgs uz rokas saņem aptuveni 670 eiro – skaitot piemaksas par nakts darbu un speciālo pakāpi. Šajā kategorijā algas pieaugums labākajā gadījumā būs 67 eiro.

Pagaidām ir variants glābēju jautājumu risināt nākamajā vidējā termiņa budžetā. Ar VUGD un citiem iekšlietu dienestiem saistīti jautājumi vairākkārtīgi skatīti arī Saeimas komisijā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) sacīja, ka viņa vadītā komisija vērsusies valdībā ar lūgumu izvērtēt iespēju, kāda šobrīd ir pieņemta Izglītības un zinātnes ministrijā skolotājiem, kad ir skaidri iezīmēta algas trepe pa gadiem, tādējādi dodot stabilitāti, kas ir nepieciešama ikvienam cilvēkam, plānojot savu dzīvi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!