Ministru kabinets otrdien, 14. novembrī, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu sākot ar 2024. gada 1. janvāri minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros noteikt 700 eiro līdzšinējo 620 eiro vietā.
Valdība atbalstīja LM izstrādātos grozījumus noteikumos par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu.
Kā norāda ministrijā, izmaiņas noteikumos izstrādāts, pamatojoties uz Darba likuma pārejas noteikumos noteikto, ka no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 eiro.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, no 2018. gada līdz 2021. gadam darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 18,1% līdz 20,6% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2022. gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16%.
CSP dati par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, liecina, ka 2022. gadā no 123 143 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 94 190 darba ņēmēji jeb 17,7% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, savukārt, sabiedriskajā sektorā bija 26 032 darba ņēmēji jeb 11,4% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem.
Laika posmā no 2019. līdz 2021. gadam sabiedriskajā sektorā bija nedaudz pieaudzis minimālas algas un zemāk saņēmušo īpatsvars no 11,4% 2019. gadā līdz 13% 2021. gadā, savukārt, privātajā sektorā šāds pieaugums nebija izteikts.
2023. gada otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887 600 jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
