Saeima trešdien, 15. novembrī, ārkārtas sēdē noraidīja partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) frakcijas deputātu priekšlikumu novērst skandināvu banku monopolstāvokli.
LPV rosināja veikt izmaiņas Nacionālās drošības likumā, paredzot, ka par nacionālās drošības apdraudējumu tautsaimniecībai tiek uzskatīts, ja kādas citas valsts kredītiestāžu sniegto finanšu pakalpojumu apjoms Latvijā pārsniedz 20% no Latvijas kopējā finanšu pakalpojuma apjoma.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pārlieku pievēršanās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma mērķa izpildei finanšu nozarē ir radījusi virkni nelāgu blakusparādību.
Viena no tām, pēc LPV domām, ir Latvijas nonākšana vistiešākajā Skandināvijas banku ietekmē. LPV norāda, ka šī ietekme ir redzama apstāklī, ka bijušās Latvijas valsts amatpersonas bieži saņem labi apmaksātus amatus skandināvu bankās, bet Skandināvijas kredītiestādēs strādājošie darbinieki savukārt sāk ieņemt augstus amatus valsts struktūrās, tai skaitā, tieši finanšu nozares uzraudzības jomā.
Šo apgalvojumu LPV pamato ar tagadējā partijas biedra Sandra Toča 2018. gada publikāciju laikrakstā "Dienas bizness", kurā raksta autors atgādina, ka bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Uldis Cērps saņēma darbu Zviedrijas finanšu uzraudzības inspekcijā, savukārt bijušais FKTK vadītājs Kristaps Zakulis kļuva par skandināvu "Luminor Bank" valdes locekli.
"Šī ietekme jeb lobisms ir novērojams arī Finanšu nozares asociācijas paustos viedokļos un attieksmē," skaidro politiskais spēks.
Likumprojekta anotācijā arī pausts, ka Latvijas finanšu nozarei, nonākot kādas citas valsts kredītiestāžu grupas interesēs, Latvija kā valsts kļūst apdraudēta, jo faktiski nonāk situācijā, kad tā patiesībā nekontrolē savu banku nozari. "Tādējādi tautas nacionālās intereses ir apdraudētas," secina LPV.
"Lai novērstu skandināvu banku monopolstāvokli Latvijā, likumprojekts nosaka, ka par nacionālo apdraudējumu ir jāuzskata situācija, kad kādas atsevišķas vienas ārvalsts vai dalībvalsts banku un to filiāļu sniegto finanšu pakalpojumu apjoms sāk pārsniegt 20% no Latvijā kopējā finanšu pakalpojuma apjoma," pauž politiskais spēks.
Par likuma izmaiņu nodošanu izvērtēšanai komisijā balsoja 18 deputāti, bet 63 parlamentārieši balsoja "pret".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
