Kā "Delfi" pērn pauda Liepājas pašvaldībā, starp vietvarām ir vienošanās – kamēr turpinās karš, uguņošana netiek organizēta. Tomēr jau pērn svētku uguņošana tika rīkota Ventspilī.
Savukārt šogad Rīgā svētku uguņošana nav plānota ne 18. novembrī, ne gadumijā, apliecināja vietvara.
Par labu uguņošanas priekšnesumam 18. novembrī ir sliekušās vairākas pašvaldības. Publiski pieejamā informācija liecina, ka to šogad plāno darīt Ogre un Ventspils. Uz lūgumu skaidrot Ogres lēmumu rīkot pašvaldībā uguņošanu, "Delfi" atbildi nesaņēma.
Savukārt iepirkums par uguņošanas priekšnesuma nodrošināšanu jaungada svētku pasākumā izsludinājusi Daugavpils pilsēta. Tam pašvaldība plāno tērēt 20 661 eiro.
Plānots, ka uguņošana notiks 2024. gada 1. janvārī, aptuveni pulksten 1. Zināms, ka tā notiks trīs dziesmu pavadījumā – "Don't worry Be happy" remiksa versija, Prāta vētras "Ziema" un Tīnas Tērneres "The Best".
Jāatgādina, ka par uguņošanas aizliegumu iesniegtas divas iniciatīvas portālā "Manabalss.lv". Viena no tām lūdz pārtraukt šo naudas šķērdēšanu laikā, kad trūkst finansējuma veselībai un izglītībai. Tāpat tiek uzsvērts, ka uguņošana biedē dzīvniekus. Savukārt otra iesniegtā iniciatīva pieprasa pārtraukt pirotehnikas pārdošanu privātpersonām, tādējādi samazinot smagu traumu un ugunsgrēku postu.
Iniciatīva par svētku uguņošanas aizliegumu tika skatīta 13. Saeimas sasaukuma laikā, taču tālāku virzību un jaunu regulējumu nepiedzīvoja.
Tikmēr Siguldas novadā šī gada martā pieņemti saistošie noteikumi, kas aizliedz izmantot visa veida uguņošanas ierīces un skatuves pirotehniskos izstrādājumus.
To novada teritorijā drīkst darīt vien gadumijā. Par noteikto prasību neievērošanu pārkāpējam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 700 eiro, izvērtējot katra pārkāpuma smagumu.
Tāpat pašvaldība vēlreiz rīkojusi aptauju, lai noskaidrotu novada iedzīvotāju viedokli par šo jautājumu. Aptauja ir noslēgusies un tiek apkopoti rezultāti.