'Mazdūšība' un 'kurkulis Saeimā' - deputāti konceptuāli atbalsta opozīcijas kritizēto budžetu  (17)

2024. gada budžeta likumprojektu atbalstīja 53 deputāti, bet pret balsoja 42.

Saeimas sēdi, kurā tika skatīts nākamā gada budžets, atklāja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura uzrunā deputātiem aicināja atbalstīt 2024. gada budžetu, kas vērsts uz drošības, veselības un izglītības nodrošināšanu, vienlaikus premjerministre apsolīja, ka valdība turpinās darbu pie konkurētspējas veicināšanās.

Saeimu uzrunāja arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), iezīmējot galvenos budžeta mērķus un finanšu datus. Tomēr parlamenta sēdē aktīvākie debatētāji bija opozīcijas deputāti, kuri nesaudzīgi kritizēja koalīcijas sastādīto 2024. gada budžetu.

Opozīcijas deputāts Edgars Tavars (AS) atzina, ka nākamā gada budžets savā ziņā ir vēsturisks, jo kopš Saeimas darbības atsākšanas 1993. gadā jau skatīti 30 Valsts budžeti, no kuriem 2024. gada budžets būs 15., ko gatavojuši "Jaunās Vienotības" pārstāvji. Viņš atzina, ka šajā laikā Latvija ir zaudējusi pozīcijas vairākos rādītājos Eiropas Savienības valstu vidū un pat pasaules valstu vidū.

Tāpat Tavars sarēķinājis, ka no 2024. gada budžeta kopējām izmaksām 75% ir tikuši "Jaunās Vienotības" vadītajām nozarēm, turpretī Zaļo un Zemnieku savienības vadītajām nozarēm – 16%, bet "Progresīvo" - 8%.

"Šis budžets man atgādina kurkuli ar milzīgu "Jaunās Vienotības" galvu un sīkām ZZS un "Progresīvo" kājelēm. Jāatzīst, ka kurkuļiem vieta ir purvā vai dīķī, nevis Saeimas namā," uzsvēra Tavars.

Arī opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) sniedza savu vērtējumu par to, kas "īsti labi nav" 2024. gada budžetā. Deputāts tajā nesaskata vēlmi "izrāpties no pēdējās vietas" dažādos rādītājos. Viņš uzsvēra, ka ir vajadzīgas ambīcijas, redzējums un uzdrīkstēšanās, skaidri pasakot, kādus rezultātus Latvija vēlas panākt ekonomikā. "Valdībai ir jāiesaistās ekonomiskajā attīstībā," uzsvēra Šlesers.

Arī opozīcijas deputāts Andris Kulbergs (AS) kritizēja situāciju, kādā patlaban atrodas valsts. Viņš skāra jautājumu par finanšu sektoru un atgādināja, ka iepriekš Latvija vēlējās būt par Baltijas un reģiona finanšu centru jeb tilts starp Austrumiem un Rietumiem. "Salūza mūsu ambīcijas, mūsu atpazīstamība, mūsu ekonomikas pīlārs un mūsu vizītkarte, arī mūsu pārākums pār kaimiņiem. Mēs tā salauzām tik tālu banku sektoru un pārregulējām, ka aizbaidījām desmitiem starptautisko investoru, ja ne desmitiem, tad simtiem, manuprāt," uzsvēra Kulbergs, piebilstot, ka nākamais ir "dreifēšanas budžets".

Savukārt opozīcijas deputāts Artūrs Butāns (NA) pauda, ka šim budžetam nav mērķa. Viņš piekrita, ka valdības nospraustais mērķis attiecībā uz valsts drošību ir pareizs, tomēr aiz šī mērķa nav redzams praktisks plāns budžeta tabulās. "Paredzētais atalgojuma pielikums Valsts policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Valsts robežsardzei ir nepietiekams," uzsvēra deputāts.

Butāns arī akcentēja arī nevēlēšanos risināt demogrāfijas problēmas.

Lai šīm prioritātēm iegūtu papildus līdzekļus, deputāts rosināja celt nodokli izlozēm un interaktīvajām azartspēlēm, kā arī tabakas izstrādājumiem. Tāpat viņš kritizēja valdības iecerētās izmaiņas mikrouzņēmumu nodoklī, kas veicinās ēnu ekonomiku.

Savukārt lielākos budžeta ieņēmumus nodrošinātu "pilnvērtīgs" banku virspeļņas nodoklis. "Lietuva, ieviešot banku virspeļņas nodokli, plāno sasniegt budžetā aptuveni 380 vai vairāk miljonus fiskālo telpu, ko piešķirt gan valsts aizsardzībai vai citām vajadzībām. Latvijā ir paredzēts no banku rekordlielās peļņas, kas tuvosies nepilnam miljardam – paņemt 120 līdz 140 miljonus eiro. Tātad trīs reizes mazāk. Tā ir mazdūšība vai banku lobijs?" prātoja Butāns.

Viņš pauda pārliecību, ka nākamais ir "mazdūšības budžets". "Šajā budžetā nav sadzirdētas sievietes, māmiņas ar bērniem, nav sadzirdēti kultūras darbinieki, ugunsdzēsēji, policisti, robežsargi, nav sadzirdēti uzņēmēji, kuri lūdza konkurētspējīgus darbaspēka nodokļus," klāstīja deputāts.

Aizstāvēt 2024. gada budžeta projektu tribīnē kāpa koalīcijas pārstāvji. Deputāts Harijs Rokpelnis (ZZS) uzsvēra, ka budžets lielā mērā atspoguļo Saeimas un valdības prioritātes - iekšējā un ārējā drošība, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana, izglītība. Kopumā jaunu programmu un prioritāšu finansēšanai nākamgad paredzēts novirzīt papildus teju 800 miljonus eiro.

"Valdībai kopumā ir izdevies samērā īsā laikā kopš tās apstiprināšanas vienoties par nākamā gada budžetu un valsts finanšu sadalījumu, ievērojot sabiedrības pieprasījumu, valsts drošības un attīstības intereses. Vai nākamā gada budžetu var uzskatīt par izcilu? Jāsaka, nē. Nākamā gada valsts budžets ir kā līdzeklis, lai apturētu asiņošanu vairākās nozarēs. Bet uz pilnīgu tautsaimniecības izveseļošanos vēl ceļš ir ejams," uzsvēra Rokpelnis.

Savukārt deputāts Andris Šuvajevs (P) pauda kritiskus vārdus par Tavar minēto budžeta sadalījumu pa nozarēm pēc politiskās partijas piederības. "Paldies dievam, jūs esat opozīcijā. Ja mēs šādi turpinātu, tad mēs turpinātu šo pašu fragmentēto stagnāciju, kas mūs ir raksturojusi pēdējos gadus, kur tieši šāda veida pieeja, sastādot valsts budžetu, ir bijusi norma. Prioritātes nekad nebija skaidras, jebkāda veida finanšu līdzekļi tika dalīti, vadoties pēc politiskām kvotām," sacīja deputāts.

Tajā pašā laikā Šuvajevs informēja, ka viņš ar piesardzīgu optimismu raugās uz nākamā gada budžetu. "Šis vēl nav progresīvs budžets, bet tas ir budžets ar progresīvām iezīmēm [..]. Šis ir tikai sākums centriski kreisajai valdībai. Divu mēnešu laikā mēs esam spējuši vienoties par svarīgāko, tomēr man nav ne mazāko šaubu, ka smagākais darbs mums visiem vēl ir priekšā. Un šī darba centrā ir jābūt sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām," secināja "Progresīvo" pārstāvis.

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardu eiro, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar šī gada valsts budžetu, nākamgad plānotie ieņēmumi paredzēti par 1,76 miljardiem lielāki, savukārt izdevumi – par 1,54 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.

Vispārējās valdības budžeta deficīts nākamgad plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Par galvenajām valsts prioritātēm noteikta iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.

Nākamā gada budžetā papildus pieejamie līdzekļi prioritārajiem pasākumiem veido 783,3 miljonus eiro, no tiem 486,4 miljonus eiro paredzēts novirzīt iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes nodrošināšanai, kā arī izglītības jomai.

Drošības jomā papildu finansējums 91,9 miljonu apmērā paredzēts atalgojuma palielināšanai iekšlietu un tieslietu jomā nodarbinātajiem, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai, ārējās robežas infrastruktūras izveidei, robežapsardzei, kiberdrošības, kā arī ugunsdzēsēju un glābēju kapacitātes stiprināšanai.

Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad paredzēts 2,4% apmērā no IKP, un, to pakāpeniski kāpinot, 2027.gadā to plānots sasniegt 3% no IKP.

2024. gadā papildus 119,5 miljonus eiro plānots novirzīt pasākumiem izglītības jomā, ievērojamus līdzekļus piešķirot algu palielināšanai pedagogiem ar zemāko stundas likmi. Tāpat papildus līdzekļi plānoti augstākajai izglītībai, zinātnei, kā arī, lai īstenotu pāreju uz mācībām valsts valodā.

Papildu finansējums vēl vienai prioritātei – pasākumiem veselības jomā – plānots 275 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts, lai uzlabotu kompensējamo zāļu pieejamību, iekļaujot jaunus medikamentus, mazinātu gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un medicīniskajām procedūrām. Tāpat papildus līdzekļus plānots ieguldīt sirds un asinsvadu veselības jomā, atbalstam onkoloģijas pacientiem un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībā bērniem. Finansējums paredzēts arī medicīnas personāla algu paaugstināšanai.

Nākamā gada budžeta projektā finansējums paredzēts arī inovāciju un eksporta, kā arī jaunuzņēmumu atbalstam. Tāpat līdzekļus paredzēts novirzīt lauku saimniecībām un dabas stihiju radīto seku novēršanai, kā arī konkurētspējai un eksportam dārzeņkopības un augļkopības nozarēs.

No nākamā gada plānots atjaunot piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām, paredzēts finansējums, lai paaugstinātu atlīdzību par asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniegšanu personām ar invaliditāti.

Tāpat papildu līdzekļus plānots piešķirt, lai varētu paplašināt programmas "Latvijas skolas soma" klāstu un programmas organizētie pasākumi būtu pieejami vēl plašākam skolēnu lokam.

Nodokļu jomā nākamgad paredzēti pasākumi mazo uzņēmumu darbības atbalstam un administratīvā sloga mazināšanai, tostarp mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem līdzšinējo divu likmju – 25% un 40% – vietā paredzēta likme 25% apmērā no apgrozījuma.

Ar pievienotās vērtības nodokli no nākamā gada paredzēts neaplikt maksu par iedzīvotāju dalību sporta sacensībās un nodarbībās, ko organizē biedrības un nodibinājumi, kā arī maksu par bērnu nometnēm.

Nodokļu ieņēmumus plānots palielināt, paaugstinot nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, azartspēlēm, kā arī degvielai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Tāpat, lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumus prioritāro pasākumu finansēšanai, paredzēts, ka kredītiestādes un kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20% apmērā.

2024. gada valsts budžeta likumam noteikta steidzamība, tas nozīmē, ka budžets tiks skatīts divos lasījumos. Gala lēmums par 2024. gada budžetu Saeimā tiks pieņemts 7. decembrī.