Parāde, lāpu gājiens, lāzeršovs – Latvija ar vērienu svin 105. dzimšanas dienu  (4)

Šajā dienā visā Latvijā pie ēkām jāpaceļ Latvijas karogs. Šonedēļ Latvijas Valsts radio un televīzijas centra augstākajos sakaru torņos ir pacelti valsts karogi un, ja laikapstākļi ļaus, karogi torņos plīvos līdz pat 21. novembrim. Augstākajā karoga mastā Rīgā, Zaķusalā, karogs tradicionāli tiks pacelts 18. novembra rītā un plīvos vienu dienu.

Karogi plīvo Valmieras, Daugavpils, Liepājas, Cesvaines, Ventspils, Rēzeknes un Tukuma torņos, kā arī torņos un mastos Siguldā, Viļānos, Preiļos, Līvānos, Viesītē un Jelgavā, kā arī Rīgā – vienīgajā pilsētas vēsturiskajā centrā esošajā sakaru tornī Ērgļu ielā.

Pulksten 8 Studentu korporācijas dosies tradicionālajā gājienā no Latvijas Universitātes galvenās ēkas uz Rīgas Brāļu kapiem. Gājiens tiek rīkots par godu Latvijas Republikas dibināšanai un brīvības cīņās kritušajiem.

Pulksten 9 Rīgas Doma baznīcā notiks ekumeniskais dievkalpojums, kurā uzrunu teiks Latvijas Romas katoļu baznīcas arhbīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Dievkalpojumā paredzējusi piedalīties Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un valsts augstākās amatpersonas.

Pulksten 10.30 Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Ministru prezidente un valsts augstākās amatpersonas noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Pulksten 11 notiks Rīgas domes svinīgā sēde. Sēdē paredzēta Rīgas domes priekšsēdētāja Viļņa Ķirša (JV) svētku uzruna un balvas "Gada rīdzinieks 2023" pasniegšana.

Tāpat no pulksten 11 līdz 16 Rīgas Pasažieru ostas piestātnē Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus apmeklēt Latvijas un sabiedroto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstādi, kurā būs apskatāma arī Valsts robežsardzes tehnika un aprīkojums.

Pulksten 12 paredzēta Saeimas svinīgā sēde, kur uzrunu teiks parlamenta priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un kur piedalīsies Valsts prezidents, Ministru prezidente un citas augstākās amatpersonas Tiešraidei būs iespējams sekot līdzi arī portālā "Delfi".

Pulksten 12 visā Latvijā arī ziemas peldētāji ar kopīgu peldējumu atzīmēs Latvijas dzimšanas dienu.

Pulksten 13.30 galvaspilsētā, 11. novembra krastmalā, notiks militārā parāde, kurā piedalīsies Latvijas un sabiedroto bruņotie spēki, kā arī militārā tehnika. Parādē dosies arī Iekšlietu ministrijas pakļautības dienestu pārstāvji un tehnika.

Labvēlīgos laika apstākļos Latvijas proklamēšanas 105. gadadienai veltītai militārajā parādē virs Rīgas lidos 16 Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un sabiedroto lidaparāti, turklāt plānots palaist dūmus Latvijas karoga krāsās. Sestdien, 18. novembrī, drošības apsvērumu dēļ militārās parādes laikā iedzīvotājiem būs ļauts šķērsot Vanšu tiltu, taču nedrīkstēs to izmantot pasākumu vērošanai.

Pulksten 15.30 Rinkēvičs pasniegs valsts augstākos Latvijas valsts apbalvojumus, savukārt pulksten 18 Valsts prezidents un valsts augstākās amatpersonas piedalīsies svētku koncertā.

Pulksten 18 Rīgā notiks tradicionālais Nacionālās apvienības rīkotais lāpu gājiens, kuram tiešraidē būs iespējams sekot portālā "Delfi".

Pulksten 19 pie Brīvības pieminekļa gaidāms svētku koncerts "Tautas balsis dziesmās".

Pulksten 20 pie pieminekļa gaidāma prezidenta Rinkēviča svinīgā uzruna, kā arī pirmo reizi svētku vēsturē – multimediāls lāzeru uzvedums.

Pulksten 21 Valsts prezidents rīko svinīgo svētku pieņemšanu par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai.

Pasākumi, koncerti un citas aktivitātes sestdien notiks gan citviet Rīgā, gan arī Latvijas pilsētās un reģionos. Lai izlemtu, kur un kā svinēt svētkus, "Delfi" piedāvā pasākumu, koncertu un kultūras norišu izlasi.

Trimdas vēsturnieka Ādolfa Šildes 1982. gada grāmatā "Pirmā republika" lasāms, ka par vienu no pirmajiem neatkarības idejas iedīgļiem varētu uzskatīt zemnieku nemierus, kas norisinājās 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā, kad Latvijas teritorija ietilpa Krievijas impērijas sastāvā. Tā, piemēram, 1802. gada Kauguru nemieri, kurus daļēji iedvesmoja Garlība Merķeļa darbs "Latvieši", 17 gadu laikā noveda pie dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemes guberņā.

Pakāpeniski attīstījās ar rakstu darbi latviešu valodā, piemēram, 1822. gadā Jelgavā sāka izdot "Latviešu avīzes", tiesa, te jāpiebilst, ka, lai arī Vidzemes guberņā dzimtbūšanu atcēla jau 1819. gadā, citās Latvijas vietās tas notika vēlāk, jo īpaši Latgalē, kur to atcēla vien 1861. gadā.

Ap šo laiku parādījās jaunlatviešu kustība, kurā, cita starpā ietilpa arī Juris Alunāns, Krišjānis Barons un Krišjānis Valdemārs. Tieši šie latvieši, kuri paši bija izglītojušies, veltīja enerģiju, lai veicinātu latviešu lasīt un rakstīt prasmes.

Šādā veidā pakāpeniski attīstījās ideja par Latvijas neatkarību, kas pirmo reizi publiskā formā tika izteikta 1903. gadā laikrakstā "Proletārietis", kur rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" to aprakstīja slavenais latviešu diplomāts Miķelis Valters. Tieši šajā rakstā pirmo izskanēja doma, ka Latvijai vajadzētu atdalīties no Krievijas impērijas. Gadu vēlāk viņš jau centās izskaidrot jēdzienu "tēvu zeme", skaidrojot, ka tā "kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti".

Vēl pēc gada sekoja 1905. gada revolūcija, kad daudzviet Krievijas impērijā, tostarp arī Latvijā, sākās masveida protesta akcijas, kuras tika vardarbīgi apspiestas. Šajā laikā arvien lielāku lomu spēlēja sociāldemokrātiskās idejas, kuras atbalstīja liela daļa Latvijas iedzīvotāju. Tiesa, revolūcija līdz 1906. gadam faktiski tika apspiesta, taču tās idejas palika tautas zemapziņā.

Jāsaprot, ka 20. gadsimta sākumā ideja par Latviju, kā par suverēnu valsti joprojām šķita tāla un neaizsniedzama. Vislabāk to raksturo tolaik populārais sauklis "Brīvu Latviju brīvā Krievijā", kas regulāri tika izkliegts dažādos mītiņos pēc 1917. gada revolūcijas Krievijā.

Tieši 1917. gada boļševiku revolūcija, kas noveda pie impērijas sabrukšanas, ļāva latviešiem cerēt uz savu neatkarību.

Tiesa, līdz pat 1917. gadam šī ideja bija samērā margināla, lasāms Nacionālajā enciklopēdijā, kur norādīts, ka šai gadā ideju īpaši sāka aktualizēt atsevišķi Latviešu nacionāldemokrātu pārstāvji Maskavā.

"Latvijas mediji" izdotajā grāmatā "100 notikumi Latvijas vēsturē" skaidrots, ka būtisks pavērsiena punkts neatkarības idejas attīstībā bija 1917. gada septembris, kad Rīga pēc Brestļitovas līguma parakstīšanas starp Krieviju un Vāciju krita vāciešu rokās. Tieši šī gada 23. septembrī nelegāli tika nodibināts pirmais latviešu politiskais centrs – "Demokrātiskais bloks" (DB). Divus mēnešus vēlāk – 17. novembrī – Valkā top arī Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), kurā "apvienojas visas latviešu valdošās organizācijas, grupas un partijas, kas stāv uz nacionāla pamata". Divas dienas pēc dibināšanas LPNP pieņēma rezolūciju "Ārvalstīm un tautām", kurā pasludināja Latvijas autonomiju.

Savukārt grāmatā "Latvijas diplomātijas gadsimts" rakstīts, ka 1918. gada 19. oktobrī divi DB pārstāvji – Miķelis Valters un Eduards Traubergs – iesniedza Vācijas kancleram memorandu, prasot tūlītēju neatkarīgas Latvijas izveidošanu.

Šai brīdī neatkarības vējus vairs apturēt nevarēja un turpmākie notikumi to spilgti apliecināja. Visā pasaulē beigām tuvojas Pirmais pasaules karš, kurš oficiāli noslēdzās 1918. gada 11. novembrī. Ņemot vērā, ka Vācija šajā karā bija zaudējusi, ļoti strauji būtisku lomu sāka ieņemt jautājums par Latvijas neatkarības pasludināšanu.

Lai tā varētu notikt, LPNP un DB nācās vienoties ar citām politiskajām partijām par Latvijas Tautas padomes (LTP) izveidi. Tā oficiāli tika izveidota 17. novembrī un tajā ietilpa astoņi politiskie spēki. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Čakste, bet par nākamo Ministru prezidentu izvēlēts Kārlis Ulmanis.

Jāatzīmē, ka faktiski tieši 17. novembrī tika dibināta Latvijas valsts. Strīdi un diskusijas, kas norisinājās tagadējās Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūra, kur atradās Gustava Zemgala dzīvoklis.

Taču oficiāli proklamēšana notika 1918. gada 18. novembrī pulksten 16.30 Rīgas pilsētas otrā teātra (tagad – Latvijas Nacionālais teātris) notika Latvijas Republikas proklamēšanas svinīgā sēde, kurā piedalījās apmēram 800 skatītāju. Latvijas Nacionālās bibliotēkas 2018. gada 18. novembra jubilejas izdevumā stāstīts, ka, lai izvairītos no tā, ka pasākumā iekļūst personas, kas varētu sabotēt svinīgo notikumu, aicinātajiem viesiem tika izdalītas speciālas kartītes. Šīs kartītes tika drukātas Jāņa Rozes tipogrāfijā un pēc tam izdalītas lūgtajiem viesiem.

Svinīgās sēdes laikā tika nolasīts LTP lemtais, bet Gustavs Zemgals paziņoja, ka suverēnā vara Latvijā pārgājusi LTP rokās. Pēc tam trīs reizes tika nodziedāta "Dievs, svētī Latviju!". Svinīgais pasākums noslēdzās pulksten 17.45. Čakste proklamēšanas pasākumu nokavēja, jo telegramma, ar kuru viņš tika ielūgts, aizkavējas.

Latvijas Republikas pasludināšana par leģitīmu kļuva pēc Latvijas Satversmes sapulces sanākšanas, kas sakrita ar brīdi, kad lielākā daļa pasaules valstu sāka de iure atzīt Latvijas neatkarību.