Ikvienam parlamenta deputātam ir jāveicina pilsoniskās sabiedrības iesaiste un dialogs, tādējādi vairojot savstarpējo uzticēšanos, šodien Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajā svinīgajā Saeimas sēdē uzrunā teica Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Viņa norādīja, ka šis gads nesis virkni izaicinājumu, kurus jāprot izmantot kā iespējas, kas dara mūs spēcīgākus un prasmīgākus.
"Bez pārmaiņām nav progresa. Kā teicis Rainis: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies." Tomēr atcerēsimies, ka pārmaiņas vienmēr prasa iedziļināšanos un pamatojumu," teica Saeimas priekšsēdētāja.
Viņa uzsvēra, ka parlamenta loma valsts kontekstā ir rosināt un arī prast izskaidrot šīs pārmaiņas ik dienu, uzticami, tālredzīgi un valstiski.
"Mans aicinājums ir veicināt pārmaiņas Saeimas darbā, padarot lēmumu pieņemšanas procesu vēl atvērtāku. Mums ir jāspēj sabiedrībai izskaidrot Saeimas pieņemtos lēmumus un likumus," teica Mieriņa.
Viņa norādīja, ka jaunu pārmaiņu priekšā ir arī mūsu izglītības sistēma, mūsu valsts nākotnes pamats.
Esot daudz strādāts ar jautājumiem par pedagogu atalgojumu un skolu tīkla attīstību, tiekot nodrošināta pāreja uz mācībām valsts valodā, kā arī ieviesta jauna pieeja otrajai svešvalodai, pievēršoties Eiropas Savienības valodu apguvei.
Parlamenta spīkere uzsvēra, ka skolu tīkla jautājums būtu jāskata individuāli, kopā ar katru pašvaldību, ņemot vērā skolu attālumu no bērnu mājām, ceļu infrastruktūru un sabiedriskā transporta pieejamību.
Visiem kopīgi esot jāspēj rast tādus skolu tīkla attīstības risinājumus, kas līdzsvarotu valsts izaugsmi, neaizmirstot arī par Latvijas pierobežu. Izglītības pārmaiņu vadības procesā Mieriņa saskatot iespējas stiprināt mūsu kaimiņattiecības ar Baltijas brāļu tautām.
Pārmaiņas šogad skarot arī tiesiskuma aspektus. Viņasprāt, Saeimas sasaukums jau šobrīd ar saviem lēmumiem veicinot tiesiskuma stiprināšanu Latvijā.
"Aicinu jūs, godātie kolēģi, arī ar savu turpmāko rīcību un lēmumiem paturēt prātā, ka tiesiskums, kas aizstāv valsts pamatvērtības un iedzīvotāju tiesības, ir mūsu demokrātijas pamats," teica Mieriņa.
Viņa norādīja, ka savstarpēja cieņa un empātija palīdz rast kompromisus un stiprina sabiedrību. Šāda pieeja veicinot kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu un novērš sabiedrības šķelšanos.
Mieriņa savā uzrunā arī atzina, ka Krievijas agresijas atbalstītājas Baltkrievijas radītos hibrīdapdraudējumus Latvija jūtot ik dienu uz valsts robežas.
Mēģinājumi ar dezinformācijas, kiberuzbrukumu un citu hibrīdkara elementu palīdzību izraisīt iekšpolitiskas krīzes un haosu vērojami arī citviet Eiropā un ārpus tās.
Mieriņa norādīja, ka Krievija vēlas ietekmēt un mainīt demokrātisko valstu starptautisko attiecību pamatprincipus, uz kuriem balstīta mūsu drošība.
"Krievijas agresija ir globāls apdraudējums, un arī atbildei uz to jābūt globālai. Mums ir jāatbalsta Ukrainas spēju maksimāla stiprināšana, lai nodrošinātu Krievijas militāru sakāvi kara laukā un iespējami drīzāku Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes atjaunošanu," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Viņasprāt, ir jāveicina NATO, tātad arī Latvijas drošības telpas nostiprināšana, faktiski pabeidzot tādas vienotas un brīvas Eiropas telpas veidošanu, kurā ietilpst arī Ukraina.
Viņa teica, ka mūsu atbilde uz Krievijas agresiju arī turpmāk būs spēcīga un nepārprotama. "Nedrīkstam pieļaut šaubas, aizspriedumus, minstināšanos vai nogurumu," teica Mieriņa.
Politiķe pateicās sabiedrotajiem par klātbūtni un sadarbību Latvijas un Baltijas reģiona drošības stiprināšanā.
Mieriņa norādīja, ka nedrīkst skatīties uz savu drošību atrauti. Esot nepieciešama vienota nostāja un izlēmība gan attiecībā uz militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai, gan lemjot par Ukrainas nākotni Eiropas Savienībā un NATO, gan būvējot Eiropas militārās spējas, kur neiztikt bez straujas militārās industrijas attīstības.
Tāpēc, stiprinot savas militārās spējas un iekšējo drošību, esot jābūt gataviem rīkoties ātri un izlēmīgi. Tādēļ tieši drošība esot uzsvērta kā viena no augstākajām prioritātēm nākamā gada valsts budžeta projektā, un arī turpmāk ik gadu būs mērķtiecīgi jāpalielina ieguldījums Latvijas aizsardzībā.
Stiprinot Nacionālos bruņotos spēkus, esot jau pieņemti atbildīgi lēmumi, piemēram, izveidots Valsts aizsardzības dienests, pieņemts lēmums par Sēlijas poligona izveidošanu, kas nodrošinās iespējas uzņemt lielākas mūsu sabiedroto NATO militārās vienības.
Viņa pateicās iekšlietu sistēmas darbiniekiem par valsts robežas aizsardzību un ārējās imigrācijas mazināšanu.
Tāpat Saeimas spīkere pateicās ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš ar savu attieksmi, rīcību un darbu dara visu, kas ir viņa spēkos, lai mēs lepotos ar savu valsti, cienītu viens otru un justos droši savās mājās, savā dzimtenē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
