Dzelzceļa "Rail Baltica" projekts izmaksās vairākkārt dārgāk, kavējas arī tā projektēšana, zemju atsavināšana un būvprojekti. Eiropas Komisija prasa, lai 2030. gadā starp Baltijas valstīm būtu funkcionējoša Eiropas platuma dzelzceļa līnija. Lai to paveiktu, tagad tiek meklēts, no kā vismaz sākotnēji varētu atteikties, ietaupot laiku un naudu, un atsevišķi scenāriji paredz, ka ātrvilciena, kas iet tieši cauri Rīgai, pirmajā etapā nebūs, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Iepriekš dzelzceļa un ar to saistīto objektu izbūvē nekāda dalīšana kārtās nebija ieplānota. Taču šobrīd ir skaidrs, ka projektam naudas nepietiks ar visu jau apsolīto un pat vēl neapsolīto Eiropas līdzfinansējumu. Kopuzņēmums "RB Rail" kopā ar ekspertiem zīmē scenārijus, un tādu ir vismaz septiņi – ko varētu svītrot no pirmās fāzes, lai taupītu laiku un naudu.
"Skaidrs, ka mēs iziesim arī no būvniecības tempiem. Mēs redzam, kuru posmu varam uzbūvēt ātrāk, kurš ir ar mazākām izmaksām vai mazāku sarežģītību. Sasummējot visus šos faktorus, mēs attiecīgi nonākam pie secinājuma, kurus darbus mēs varam paspēt veikt līdz 2030. gadam un kādā apmērā," saka kopuzņēmuma "RB Rail" tehniskais direktors Latvijā Ēriks Diļevs.
"de facto" ir zināms, ka vairākos scenārijos piedāvāts izbūvēt vairs tikai vienu sliežu ceļu, Igaunijā vienā posmā samazināt ātrumu līdz 160 kilometriem stundā, kas būtiski maina izmaksas. Daugavas šķērsojumu pie Salaspils piedāvā būvēt ne vairs kā apvienotu tiltu auto un vilcienu satiksmei, bet tikai kā dzelzceļa tiltu. Šim tiltam bija iezīmēta loma arī militārajā mobilitātē.
Diskusijām piedāvāti varianti, kuros līdz 2030. gadam uzbūvē tikai līniju, kas no Igaunijas puses caur Salaspili aiziet uz Iecavu un tālāk uz Lietuvu. Savienojumu ar Rīgu tad veidotu, izmantojot jau esošo dzelzceļu.
Bet apspriešanā arī variants, kurā trase tomēr būtu cauri Rīgai, pagaidām atsakoties no taisnā posma starp Vangažiem un Iecavu, kas primāri mērķēts kravas vilcieniem.
Faktiski trasei, kas ved cauri Rīgai, nav pat vēl sākta projektēšana. Šie darbi kavējas par vairākiem gadiem. Septembrī ziņojumā valdībai bija norādīts, ka nolīgtais uzņēmums no Spānijas "nav spējīgs pilnvērtīgi pildīt saistības". Tagad līgums ar viņiem lauzts, abām pusēm vienojoties, apgalvo "RB Rail" pārstāvis.
"Šis posms ir sadalīts divās daļās – vienai mēs uzsāksim jaunu iepirkumu uz projektēšanu. Iepirkums par otro daļu, kas konkrēti iet cauri Rīgai, tur mūsu sarunas notiek ar Satiksmes ministriju un "Eiropas Dzelzceļa līnijām", kādu stratēģiju izvēlēties, kā labāk šo posmu līdz galam pabeigt," saka Diļevs.
Savukārt posms pie Iecavas, ar ko tagad plānots sākt pamattrases būvēšanu, būs aktuāls jebkurā no izvēlētajiem scenārijiem. Tam visu nepieciešamo būvprojektu vēl nav, bet tie esot noslēguma fāzē, raidījumam pauda "RB Rail" pārstāvis Diļevs.
Par to, kā pirmajā posmā izskatīsies "Rail Baltica" visās trijās Baltijas valstīs, skaidrība būs decembra vidū, kad valdībā skatīs informatīvo ziņojumu. Tajā tiks piedāvāta jauna pārvaldības struktūra, atbildības sadalīšana, projekta risku uzraudzība, kā arī informēšana par finanšu plūsmām.
Briškens gan uzsver, ka būtu nepieciešams jauns "Rail Baltica" atzars arī uz Rīgas ostu. Savukārt Rīgas loka izlaišana varētu nest vien 15% ietaupījumu, tāpēc svarīgs būs laiks – vai to var uzbūvēt septiņu gadu laikā. Ja savienojuma starp valstīm nebūs, pastāv risks zaudēt jau ieguldīto Eiropas finansējumu, vēsta "de facto".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
