Dzelzceļa "Rail Baltica" projekts izmaksās vairākkārt dārgāk, kavējas arī tā projektēšana, zemju atsavināšana un būvprojekti. Eiropas Komisija prasa, lai 2030. gadā starp Baltijas valstīm būtu funkcionējoša Eiropas platuma dzelzceļa līnija. Lai to paveiktu, tagad tiek meklēts, no kā vismaz sākotnēji varētu atteikties, ietaupot laiku un naudu, un atsevišķi scenāriji paredz, ka ātrvilciena, kas iet tieši cauri Rīgai, pirmajā etapā nebūs, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Iepriekš dzelzceļa un ar to saistīto objektu izbūvē nekāda dalīšana kārtās nebija ieplānota. Taču šobrīd ir skaidrs, ka projektam naudas nepietiks ar visu jau apsolīto un pat vēl neapsolīto Eiropas līdzfinansējumu. Kopuzņēmums "RB Rail" kopā ar ekspertiem zīmē scenārijus, un tādu ir vismaz septiņi – ko varētu svītrot no pirmās fāzes, lai taupītu laiku un naudu.
"Skaidrs, ka mēs iziesim arī no būvniecības tempiem. Mēs redzam, kuru posmu varam uzbūvēt ātrāk, kurš ir ar mazākām izmaksām vai mazāku sarežģītību. Sasummējot visus šos faktorus, mēs attiecīgi nonākam pie secinājuma, kurus darbus mēs varam paspēt veikt līdz 2030. gadam un kādā apmērā," saka kopuzņēmuma "RB Rail" tehniskais direktors Latvijā Ēriks Diļevs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
