Valdība lemj dibināt uzņēmumu militāro preču ražošanas koordinēšanai

Valdība par kapitālsabiedrības dibināšanu sprieda Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā, bet atklātajā daļā bez diskusijām pieņēma Aizsardzības ministrijas (AiM) sagatavoto rīkojumu par VAK dibināšanu.

Kā izriet no valdībā pieņemtā rīkojuma, kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis ir ieguldījumu pārvaldīšana valsts aizsardzības industrijā un ar militāro preču ražošanas attīstību saistīto procesu koordinēšana, veicinot aizsardzības industrijas attīstību un tās piegādes ķēžu darbības nepārtrauktību.

VAK uzdevumi būs veikt visaptverošu ieguldījumu pārvaldīšanu valsts aizsardzības industrijā un ar ražošanu saistīto procesu koordinēšanu; īstenot un stimulēt Eiropas Savienības finansējuma instrumentu un fondu līdzekļu apguvi; caur līdzdalību citos uzņēmumos, īstenot kritiski nozīmīgu rezervju veidošanu, ar mērķi nodrošināt šo rezervju uzkrāšanu, saglabāšanu un atjaunošanu.

Tāpat VAK mērķis ir pastarpināti nodrošināt aizsardzības resoram kritiski nepieciešamo militāro preču vai to sastāvdaļu un tehnoloģiju ražošanu un integrāciju.

Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 500 000 eiro, ar iespēju to palielināt līdz diviem miljoniem eiro. VAK akciju turētāja būs AiM, kurai līdz šā gada 31. decembrim jānodrošina pieteikuma iesniegšana, lai ierakstītu kapitālsabiedrību komercreģistrā.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeima 26. oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības industrijas likumprojektu, kas deputātu vidū raisīja debates par aizsardzības jomas iepirkumiem, kā arī sēdē izskanēja aicinājums attīstīt militāro ražošanu.

Aizsardzības industrijas likumprojekts tika izstrādāts, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību.

Saeimas debatēs opozīcijas deputāte Ināra Mūrniece (NA), kura iepriekš ieņēma aizsardzības ministres amatu, norādīja, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā militāro ražošanu ir nolicis kā vienu no augstākajām prioritātēm. Viņa piebilda, ka ne velti tiek runāts par valsts kapitālsabiedrības veidošanu.

Tāpat viņa stāstīja, ka Latvija varētu saņemt 50–60% Eiropas Komisijas finansējumu šim projektam. "Mēs nedrīkstam vilcināties, jo ir konkrēti termiņi, līdz kuram šis projekts mums ir jāpiesaka Eiropas Komisijā. Mēs esam asā konkurences situācijā un nedrīkstam vilcināties. Ir jārīkojas pietiekami ātri un pietiekami izlēmīgi," uzsvēra Mūrniece.

Tāpat viņa norādīja, ka šī valsts kapitālsabiedrība nedrīkst "pārvērsties par brīnišķīgu vietu, kur ar zelta izpletņiem nolaistos tie, kas ir izkrituši no politiskās aprites". Deputāte pauda nepieciešamību kapitālsabiedrības potenciālo vadību meklēt atklātā konkursā un to izvērtētu arī drošības dienesti.

Arī deputāte Skaidrīte Ābrama (P) piekrita paustajam, ka Latvijā ir iespēja attīstīt inovatīvu militāru ierīču ražošanu un šī situācija ir jāizmanto.

"Es ceru, ka tas, kas ir ielikts likumā, ļaus Latvijai iekļauties globālajās ražošanas ķēdēs. Potenciāls mums ir. Mēs redzam, ka mazie un vidējie uzņēmumi ir spējīgi attīstīt tiešām fantastiskas lietas, ja viņiem ir atbalsts," pauda deputāte.

Runājot par aizsardzības nozares kapitālsabiedrību modeļiem, opozīcijas deputāts Artūrs Butāns (NA) norādīja uz vairākiem variantiem. Piemēram, valsts kapitālsabiedrība varētu ražot patronas Latvijai, kas "ir pamatlieta no nacionālo interešu viedokļa". Tāpat pastāv iespēja piesaistīt jaunuzņēmumus, saņemot papildus grantu produktu attīstīšanai. Ideju par patronu ražošanu atbalstīja arī opozīcijas deputāts Rihards Kols (NA).