Trešdien Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir parakstījis un nosūtījis izskatīšanai Saeimai likumprojektu, kas nostiprina prasību turpmāk pašvaldību vadošajām amatpersonām likumā noteiktajā kārtībā iegūt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, "Delfi" informēja prezidenta kancelejā.
Kā trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) skaidroja Rinkēvičs, jaunā norma stātos spēkā no 2025. gada, lai tiem, kas kandidē pašvaldību vēlēšanās, būtu "skaidri spēles noteikumi".
Savukārt gadījumā, ja kādā vietvarā līdz tam laikam tiek organizētas ārkārtas vēlēšanas, šīs normas būtu jāpiemēro jaunajai pašvaldībai, uzskata prezidents.
Kā Rinkēvičs norāda vēstulē Saeimas Prezidijam, mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju.
Prezidents norāda, ka šādas prasības noteikšana amatpersonām nav pašmērķis vai politiska iegriba, bet gan objektīva nepieciešamība. "Pašvaldību funkciju pilnvērtīga un efektīva izpilde gan ikdienā, gan valsts apdraudējuma gadījumā, gan krīzes situācijās pēc būtības nav iespējama, ja pašvaldības amatpersonām nav tiesību un tādēļ arī iespēju iepazīties ar valsts noslēpumu," uzsvērts vēstulē.
Valsts noslēpums aptver militāru, politisku, ekonomisku, zinātnisku, tehnisku vai cita rakstura informāciju, kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Tomēr vienlaikus tā ir tāda informācija, ko noteiktos apstākļos ir būtiski zināt arī pašvaldību vadošajām amatpersonām, lai tās varētu rīkoties iespējami vislabākajā veidā savas pašvaldības iedzīvotāju interesēs, uzskata Rinkēvičs.
Tāpat Latvija virzās uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, kas ietver ne tikai aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšanu, bet arī sabiedrības noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsti stiprināšanu, vienlaikus uzsverot arī aktīvu pašvaldību lomu un iesaisti. Katrai pašvaldībai ir uzdevumi valsts apdraudējuma gadījumā, lai turpinātu sabiedrībai kritisko funkciju izpildi un atbalstītu valsts iestādes un Nacionālos bruņotos spēkus.
Likumprojekts nekādā veidā neierobežo šobrīd amatā esošo pašvaldību amatpersonu un darbinieku tiesības vērsties kompetentajā valsts drošības iestādē, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, ja tas nepieciešams tiešo amata pienākumu veikšanai.
"Aicinu pašvaldību vadītājus atbildīgi izturēties pret saviem amata pienākumiem, vērsties kompetentajās valsts drošības iestādēs un saņemt speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, lai pilnvērtīgi iesaistītos nacionālās drošības nodrošināšanā," rakstīts Valsts prezidenta pavadvēstulē Saeimai.
Parlamentam nav lūgts šos grozījumus skatīt steidzamības kārtā, apliecināja Rinkēvičs.
Šī ir ceturtā prezidenta likumdošanas iniciatīva, ko viņš nosūta Saeimai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
