'Esmu pateicīgs glābējiem, kuri mani patrieca.' Celtnieka Borisa atmiņas par Zolitūdes traģēdiju

Kopš liktenīgās traģēdijas, kas prasīja 54 cilvēku dzīvības apritējuši jau 10 gadi. Divus gadus pēc traģēdijas Borisam un viņa kolēģiem pasniedza Iekšlietu ministrijas apbalvojuma zīmi "Par pašaizliedzību". Tas ir apliecinājums tam, ka dažkārt varoņi ir vienkārši cilvēki ar celtnieku ķiverēm galvā.

Spītējot bailēm

"Mēs turpat netālu esošajā celtniecības objektā veicām iekšējās apdares darbus. Bijām kādi desmit cilvēki. Arī tovakar strādājām – gaidījām, kad atvedīs būvmateriālus. Kamēr rīģipsis vēl nebija atvests, nolēmām aiziet uz "maksimu" pēc cigaretēm," atceras Boriss.

Ieejot veikalā, ieslēgusies signalizācija. Apsargs mierinājis, ka neesot nekas traks, signalizācija pa dienu ieslēgusies jau vairākas reizes. Izgājuši no veikala, vīrieši devās atpakaļ uz celtniecības objektu un gaidīja ceļamkrānu, kam rīģipša plāksnes bija jāuzceļ līdz augšējiem stāviem. Tāpēc viņi nolēma uzpīpēt. Pēkšņi atskanēja grāviens un nodrebēja zeme. "No veikala mūsu virzienā sāka skriet cilvēki. Pēc tam ieraudzījām, ka iebrucis jumts. Es pa rampu iegāju ēkā – cilvēki kliedza, sievietes raudāja," Gavrilovs atceras.

Celtnieki ieskrēja ēkā meklēt cilvēkus, kam varētu būt nepieciešama palīdzība. Kad no drupām kāds atsaucās, viņi metušies atrakt gruvešus. "Mums līdzi nebija nekāda aprīkojuma, tikai ķiveres galvā. Strādājām kailām rokām," viņš stāsta. Tā viņiem izdevās