Pirmo reizi aplēš alkohola lietošanas ietekmi uz valsts budžetu

Valsts budžetam un ekonomikai ar alkohola lietošanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas aplēstas 439,9 – 602,2 miljonu eiro apmērā jeb 1,3 – 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tajā skaitā veselības aprūpei 56,6 miljonu eiro apmērā jeb 2,7% no visiem izdevumiem veselības nozarei. Kā akcentē VM, papildus tiek ietekmēta arī labā veselībā un dzīves kvalitātē nodzīvoto gadu skaits gan pašam alkohola lietotājam, gan viņa tuviniekiem.

Alkohola lietošanas dēļ veselības nozarei, tiesībsargājošajām iestādēm un sociālajai palīdzībai 2021. gadā tika radītas 149,7 miljonus eiro lielas izmaksas, kas veidoja 0,45% no IKP.

Savukārt netiešās alkohola radītā kaitējuma izmaksas jeb finansiālā ietekme uz bezdarba līmeni un zemāku ekonomisko aktivitāti aplēstas no 290 miljoniem līdz 452 miljoniem eiro jeb 0,9 – 1,3% no IKP. Tā ir summa, ko Latvija neiegūst, jo alkohola lietošanas rezultātā cilvēks priekšlaicīgi mirst vai kļūst par bezdarbnieku, atrodas ieslodzījuma vietā, slimo vai viņam ir samazinātas darba spējas un zemāka produktivitāte, tā skaidro ministrijā.

Alkohola radītā kaitējuma dēļ 2021. gadā zaudēti līdz pat 88 620 dzīves gadiem, kas būtu nodzīvoti labā veselībā un dzīves kvalitātē gan pašam alkohola patērētājam, gan viņa tuviniekiem un draugiem.

Pētījuma aplēses liecina, ka lielākā ietekme uz valsts budžetu un izmaksām būtu alkohola tirdzniecības laika samazinājumam, īpaši vakara stundās, vecuma cenza alkohola iegādei paaugstināšanai līdz 20 gadiem, akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanai, autovadītāju asinīs pieļaujamās alkohola koncentrācijas samazināšanai un alkohola reklāmas ierobežošanai.

Latvijā ir augstākais absolūtā alkohola patēriņš sabiedrībā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū – 12,2 litri uz vienu iedzīvotāju, neieskaitot tūristu patēriņu, vērš uzmanību ministrija. Arī veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) ir kritisks: "Alkohola lietošana ir nozīmīgs saslimstības un priekšlaicīgās nāves cēlonis. Tā lietošana ir saistāma ar vairāk nekā 200 slimībām un diagnozēm, ietverot aknu slimības, traumas, ļaundabīgos audzējus, kā arī sirds un asinsrites sistēmas slimības."

Pētījumu pēc VM pasūtījuma par 2021. gadu veica Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs.

Jāatgādina, ka ministrija ir izstrādājusi un valdībā ir apstiprināts plāns alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023. – 2025. gadam. Tajā ietverti rīcības virzieni un pasākumi vērsti uz sabiedrības izglītošanu, profilaksi, ambulatoro ārstēšanu, stacionāro ārstēšanu, sociālo rehabilitāciju un atbalstu.

Savukārt "Delfi" publicēja rakstu sēriju "Latvijas dzertgriba", kurā stāsta par alkoholismu Latvijā un grādīgo dzērienu ietekmi uz cilvēku dzīvēm.