Valsts valodas centra (VVC) veiktie precizējumi Stambulas konvencijā nemaina tās saturisko vai jēgas nozīmi, jo tie ir tehniski, sacīja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.
Pēc viņas paustā, VVC un LM tika saņemti priekšlikumi tā dēvētās Stambulas konvencijas jeb Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu tulkojuma precizēšanai latviešu valodā. Rezultātā ministrija aicināja VVC izskatīt saņemtos priekšlikumus un nepieciešamības gadījumā veikt konvencijas 2019. gada VVC tulkojuma pārskatīšanu.
Attiecīgi VVC veica vairākus precizējumus, kas nemaina saturisko vai jēgas nozīmi, bet gan esot tehniski. Piemēram, precizēts tulkojums attiecībā uz datiem, kur iepriekš tika norādīts par datu vākšanu - "regulāri un selektīvi ievākt grupētus statistikas datus", mainot šo tekstu uz precīzāku - "regulāri ievākt atbilstošus un grupētus statistikas datus".
Tāpat VVC esot veicis arī citus tehniskus precizējumus, piemēram, formālā saziņā un oficiālos dokumentos izglītības un profesionālās pilnveides kontekstā ieteicams nelietot vārdu "apmācīt" un tā atvasinājumus, bet gan "mācīt" un tā atvasinājumus līdz ar to tulkojumā lietotie vārdi apmācība vai apmācīt precizēti uz vārdiem sagatavošana, sagatavot. Tekstā, kur nepieciešams vārdi "Konvencijas dalībvalstis" tika precizēts uz "dalībvalstis". Viscaur tulkojumā frāzēs, kur "konvencija" rakstīta kopā ar norādāmo vietniekvārdu (šī, šajā, šo utt.), "konvencija" turpmāk tiek rakstīta ar mazo sākumburtu, nevis lielo, kā iepriekš, skaidroja Jakaite.
Konvencijas 58. pantā vārds cietušais ir precizēts uz vārdiem "vardarbības upuris", jo šis vārds saskaņots ar atveidi citur tulkojumā.
Savukārt politiķu daudz aprunātajā konvencijas 3. panta "c" apakšpunktā nekādas korekcijas nav veiktas un tas aizvien vēsta, ka "ar terminu "sociālais dzimums" tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem".
Jakaite informēja, ka kopumā veikti 18 tehniski precizējumi, tostarp salāgojot ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumiem, piemēram, vārds "esamība" labots uz "esība", vārds "due diligence" tulkots no "pienācīga rūpība" uz "rūpības pienākums".
Jau ziņots, ka LM iesniegusi saskaņošanai Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu par Stambulas konvencijas pārskatīto tulkojumu latviešu valodā.
"Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" tulkojums latviešu valodā tika veikts 2019. gadā. Šogad Valsts valodas centrs pēc LM lūgumu veica 2019. gadā veiktā tulkojuma latviešu valodā pārskatīšanu un tulkojuma precizēšanu atbilstoši iesniegtajiem komentāriem par neprecīzu tulkojumu.
Pārskatīto konvencijas tulkojumu plānots nosūtīt Saeimas Juridiskajai komisijai pievienošanai likumprojektam "Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu".
Saeimas Juridiskā komisija 22. novembrī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz Latvijā ar atrunu ratificēt tā dēvēto Stambulas konvenciju jeb Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Stambulas konvencija ir starptautisks dokuments, kurā noteikti konkrēti standarti un pasākumi vardarbības apkarošanai, kā arī noteikts mērķis izveidot iekļaujošu, integrētu un dzimumsensitīvu pieeju vardarbības un aizskarošas izturēšanās novēršanai un izskaušanai. Proti, Stambulas konvencijas uzdevums un mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, veicinot dzimumu līdztiesību.
Stambulas konvencija pamatā ir vērsta uz sievietēm, jo tā aptver vardarbības veidus, no kuriem cieš tikai sievietes (piespiedu aborts, sieviešu dzimumorgānu kropļošana) vai ar kurām sievietes saskaras daudz biežāk nekā vīrieši (seksuāla vardarbība un izvarošana, vajāšana, seksuāla uzmākšanās, vardarbība ģimenē, piespiedu laulība, piespiedu sterilizācija), tomēr konvencija mudina tās noteikumus piemērot visiem vardarbības ģimenē upuriem, tostarp vīriešiem un bērniem.
Līdz ar konvencijas ratificēšanu vardarbības novēršana un apkarošana vairs nav individuālu politiķu gribas jautājums, bet gan valsts juridisks pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Ratificēšana ietver likumu maiņu, praktisku pasākumu īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu, lai panāktu nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Turklāt konvencija skaidri nosaka, ka vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē vairs nevar uzskatīt par privātu lietu, un ka valstīm ir jāieņem nostāja un jāveic pasākumi, lai novērstu vardarbību, aizsargātu upurus un sodītu vardarbības veicējus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
