IeM rosina pastiprinātu robežapsardzības režīmu izsludināt vēl vairākos pagastos

Pastiprinātas robežapsardzības režīmu līdz 2024. gada 10. februārim plānots izsludināt arī Ludzas novada Isnaudas, Ņukšu, Pureņu, Cirmas un Ciblas pagastos, Ludzas pilsētā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā. Īpašā režīma terotirijas nolemts paplašināt, jo aizvien biežāk nelegālie imigranti un to pārvadātāji tiek aizturēti konkrētajos pagastos un pilsētās.

Jau ziņots, ka no 11. augusta līdz 2024. gada 10. februārim vairākas administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā būs spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms.

Pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms nomainīja valdības 2021. gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju.

Pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms noteikts Ludzas novada Briģu pagastā, Istras pagastā, Lauderu pagastā, Nirzas pagastā, Pasienes pagastā, Pildas pagastā, Rundēnu pagastā, Zaļesjes pagastā, Zilupes pilsētā.

Krāslavas novada Andrupenes pagastā, Andzeļu pagastā, Asūnes pagastā, Aulejas pagastā, Bērziņu pagastā, Dagdas pagastā, Dagdas pilsētā, Ezernieku pagastā, Grāveru pagastā, Indras pagastā, Izvaltas pagastā, Kalniešu pagastā, Kaplavas pagastā, Kastuļinas pagastā, Kombuļu pagastā, Konstantinovas pagastā, Krāslavas pagastā, Krāslavas pilsētā, Ķepovas pagastā, Piedrujas pagastā, Robežnieku pagastā, Skaistas pagastā, Svariņu pagastā, Šķaunes pagastā, Šķeltovas pagastā, Ūdrīšu pagastā;

Tāpat šis režīms noteikts Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā, Biķernieku pagastā, Demenes pagastā, Kalkūnes pagastā, Laucesas pagastā, Līksnas pagastā, Maļinovas pagastā, Medumu pagastā, Naujenes pagastā, Salienas pagastā, Skrudalienas pagastā, Sventes pagastā, Šēderes pagastā, Tabores pagastā, Vecsalienas pagastā, Višķu pagastā. Šis režīms noteikts arī Daugavpils pilsētā.

Šajā laikā Valsts robežsardze turpinās veikt pastiprinātu Latvijas-Baltkrievijas robežas uzraudzību, bet robežsargiem palīdzēs Nacionāie bruņotie spēki un Valsts policija.

Lai, pastāvot pamatotām aizdomām, atklātu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu slēpšanās vietas vai pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām pārvietotu preču slēpšanas vietas robežsargiem un policistiem būs tiesības attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai iekļūt nedzīvojamās telpās un zemesgabalu teritorijās arī tad, ja nav iespējams saņemt īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļauju.

Līdzīga atļauja dota iekļūt dzīvojamās telpās arī tad, ja nav iespējams saņemt īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļauju.

Lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu valsts drošības interešu aizsardzību, robežsardze var nodrošinātu to personu apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm, kuras mēģina robežu šķērsot ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām.

Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un valsts un pašvaldību stacionārās ārstniecības iestādes pēc Valsts robežsardzes lūguma nodrošina nepieciešamo medicīnisko palīdzību minētajām personām.

Šogad kopumā no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēts 13 671 cilvēks, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 416 cilvēki.

Pērn kopumā novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.

Iekšlietu ministrija norādījusi, ka Krievijas sāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildu riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas, tas ir, izdarīt spiedienu uz Eiropas Savienību un NATO.