Deputāti 2024. gada budžetā rosina pārdalīt 5,1 miljardu eiro

Otrdien, 28. novembrī, Ministru kabinets plāno izskatīt iesniegtos priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā.

Kopumā saņemti 289 Saeimas deputātu priekšlikumi par līdzekļu pārdalēm. Kopējā pārdalāmā summa 2024. gadam sasniedz 5,1 miljardu eiro. Tos piedāvāts ieviest, palielinot budžeta deficītu, izmantojot gadskārtējo valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmo finansējumu, tostarp budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kā arī paaugstinot nodokļus.

Piemēram uzņēmumu ienākuma nodokļa celšana ietverta 13 priekšlikumos. Valdībai ierosināts tos neatbalstīt.

Nozaru ministrijas ir iesniegušas priekšlikumus, kuri atbilst valdībā lemtajam un nerada negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Visiem priekšlikumiem ir kompensējošie pasākumi, piemēram, nozaru ministriju iekšējās pārdales vai papildu ieņēmumi. Tāpat ir iesniegti priekšlikumi tehniskajiem precizējumiem nākamā gada valsts budžeta vai pavadošajos likumprojektos.

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija precizē finansējuma sadalījumu pa budžeta programmām un apakšprogrammām pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, nemainot kopējā finansējuma apmēru.

Savukārt Labklājības ministrijas budžetā piedāvāta pārdale, precizējot speciālā budžeta izdevumus bezdarbnieka pabalstiem un attiecīgi pamatbudžeta izdevumos nodrošinot papildu pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana. Tādējādi rasta iespēja par 100 eiro palielināt pabalstu.

Tāpat kultūras jomā panākta vienošanās par papildu finansējumu profesionālo mūziķu un tehnisko darbinieku atalgojuma palielināšanai. Savukārt finansējumu Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atlīdzības reformai paredzēts rezervēt budžeta likumprojektā. Kultūras ministrijai būs jāsagatavo attiecīgais normatīvais regulējums apstiprināšanai valdībā.

Saskaņā ar jau iepriekš valdībā pieņemtajiem lēmumiem palielināta dotācija pašvaldībām septiņu miljonu eiro apmērā atbilstoši Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokolā noteiktajam, kas nodrošina papildu finansējumu 19 pašvaldībām.

Tāpat, izskatot Saeimas deputātu priekšlikumu nākamgad piemērot (PVN) samazinātu likmi augļiem, ogām un dārzeņiem un ņemot vērā koalīcijā diskutēto, nākamajā gadā plānots svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem (uz vienu gadu) Latvijā piemērot PVN samazināto likmi 12% apmērā. Ņemot vērā, ka pasākumam ir negatīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu 16 miljonu eiro apmērā, tika rasti kompensējoši priekšlikumi, pārskatot akcīzes nodokļa likmes.

FM norādīja, ka, izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

"Modelējot dažādus scenārijus akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem paaugstinājumam, novērtēts maksimālais robežlikmes paaugstinājums. Paaugstinot likmi straujāk, samazinātos akcīzes nodokļa līmeņa starpība starp Latviju un Igauniju un tiktu zaudēts pierobežas tirgus. Lai kompensētu alkoholisko dzērienu un alus pierobežas tirdzniecības zaudēšanu, akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) 2024. gadā būtu jāpaaugstina ļoti strauji, kā arī jāparedz mērens pieaugums turpmākajos gados. Tik krass akcīzes nodokļa līmeņa pieaugums radītu būtisku nelegālās tirdzniecības risku. Turklāt akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam Latvijā būtu augstākais Baltijā, līdz ar to pastāv liela iespējamība, ka pārrobežu tirdzniecība varētu attīstīties pretējā virzienā," atzina FM.

Valdībai rosināts noteikt, ka Zemkopības ministrijai līdz 2024. gada 1. septembrim jāsagatavo izvērtējums par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegāžu cenām galapatērētājiem.

FM ieskatā augļkopības un dārzeņkopības nozarei jāvirzās uz PVN standartlikmi (21%), savukārt Zemkopības ministrijai nepieciešams izstrādāt mērķētus instrumentus nozares attīstībai, lai sniegtu būtisku atbalstu vietējo augļu un dārzeņu ražotājiem, kā arī veicinātu veselīgas pārtikas lietošanu uzturā Latvijas iedzīvotāju vidū.

Paredzams, ka likumprojektu par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam otrajā lasījumā Saeima sāks skatīt 7. decembrī.