Reportāža: Saeima lemj par 2024. gada budžetu – gaidāmas ilgas debates.

Saeimas sēde sākusies pulksten 9, bet patlaban nav prognozējams laiks, kad varētu notikt balsojums par budžetu, jo opozīcijas deputāti iesnieguši vairākus simtus priekšlikumu, par kuriem attiecīgi gaidāmas debates.

Sākot darbu pie 2024. gada budžeta, Saeima vienojās saīsināt debašu laiku – deputātam runājot pirmo reizi, laiks ir trīs minūtes, bet, runājot otro reizi – divas minūtes.

Pret debašu laika saīsināšanu iestājās opozīcijas deputāts Juris Viļums (AS), kurš vēlējās, lai Saeima uzklausītu argumentus par opozīcijas iesniegtajiem priekšlikumiem. "Saprotu, ka jūsu balsošanas mašīna nostrādās, bet uzklausiet idejas, ko opozīcijas vēlas izstāstīt," mudināja Viļums.

Deputāts Edmunds Jurēvics (JV) atgādināja, ka ar piedāvājumu samazināt debašu laiku jau sēdes sākumā tiek piedāvāti skaidri spēles noteikumi, nevis tādi tiek piedāvāti Saeimas sēdes vidū, kā tas notika, izskatot 2023. gada budžetu.

"Mēs piedāvājam noteikt debašu laiku 5 minūtes, kas ir tik pat, ko Viļums atbalstīja, skatot 2023. gada budžetu," piebilda Jurēvics un minēja vēl pāris nu jau opozīcijā esošu deputātu iepriekš pausto, ka divas minūtes ir pietiekams laiks, lai izteiktu domu.

Tāpat Jurēvics noraidīja Viļuma teikto, ka koalīcija nav ieklausījusies opozīcijā. Viņš atgādināja, ka pirms budžets tika iesniegts Saeimā, par tā saturu tika informēti visu frakciju vadītāji, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja dažus opozīcijas priekšlikumus.

Saeimas sēdē klātesoši ir arī valdības pārstāvji.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) iepriekš informēja, ka parlaments par budžetu nelems diennakti, kā tas notika, lemjot par 2023. gada budžetu, bet gan Saeimas darbs tiks organizēts no pulksten 9 līdz 22. Proti, ja Saeima 7. decembrī vēl nebūs lēmusi par nākamā gada budžetu, deputāti turpinās darbu piektdien un nepieciešamības gadījuma arī sestdien.

Tiesa, sestdien, 9. decembrī, pulksten 15 gaidāma Saeimas un Valsts policijas hokeja komandu draudzības spēle.

Kā liecina Saeimas prezidija apstiprinātā parlamenta sēdes dienaskārtība, vispirms deputāti lems par izmaiņām vairākos – kopumā 19 – nākamā gada budžetu pavadošos likumos.

Nodokļu politikā ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)" paredzēti vairāki pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā un darba devēja iespējas motivēt darbiniekus, tai skaitā darbinieka ienākuma atbrīvošana no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu un studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam.

Paredzēta arī atbrīvojuma sliekšņa palielināšana darba devēju apmaksāto veselības apdrošināšanas prēmiju summām līdz 750 eiro gadā un darba devēja kompensāciju par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu palielināšana līdz 40 eiro mēnesī.

Tāpat likumprojektā ietverti grozījumi mazo uzņēmumu darbības atbalstam un vienkāršošanai. Paredzēts turpmāk atļaut mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus, piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Pasākums ietverts vienotā paketē ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz vienotas likmes noteikšanu mikrouzņēmumiem 25% apmērā līdzšinējo divu likmju – 25% un 40% – vietā.

Ar grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā paredzēts noteikt, ka ar PVN neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu. Tāpat paredzēts mazināt administratīvo slogu un veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī pārskatīt nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Savukārt, PVN reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 eiro mazinās inflācijas radītās sekas tieši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem.

Tāpat plānots piemērot jaunu PVN likmi augļiem, ogām un dārzeņiem – līdz šā gada beigām šiem produktiem piemērota PVN likme 5% apmērā, bet nākamgad tā būs 12% apmērā, iepriekš plānotā 21% vietā.

Paredzēts pārskatīt un paaugstināt akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī dīzeļdegvielai un petrolejai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās, veicot atbilstošus grozījumus likumā par akcīzes nodokli un grozījumu likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Ņemot vērā augsto tirgus koncentrāciju kreditēšanas sektorā, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību finanšu sektora klientiem un augsto procentu likmju apstākļos ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, lai nodrošinātu Latvijas sabiedrības pieaugošo vajadzību finansēšanu, tai skaitā lai aizsargātu sabiedrības drošību un labklājību, ir izstrādāti Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi, lai nodrošinātu taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā.

Ar šiem grozījumiem likumā ar 2024. gadu paredzēts noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus. Grozījumi likumā arī paredz, ka ikgadēji samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk neierobežotā laika periodā tiks ņemta vērā, aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Minimālo algu no 2024. gada noteikts palielināt līdz 700 eiro mēnesī.

Budžeta sagatavošanas procesā notika diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un tika sagatavots Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokols par 2024. gada budžetu un budžeta ietvaru 2024.–2026. gadam. Ikgadējā MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir panāktas vairākas nozīmīgas vienošanās, kas ir vērstas uz pašvaldību attīstību, tai skaitā nodrošinot plašākas aizņemšanās iespējas un būtiski palielinot aizņemšanās limitu.

Plānots, ka pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi pret 2023. gada plānu pieaugs par 221,1 miljonu eiro. Valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes izpildi 100% apmērā. Līdz ar to pašvaldībām tiek paredzēta stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024. gadā, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Visām pašvaldībām 2024. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 8,1% apmērā, salīdzinot ar 2023. gadam plānoto. Tāpat ir panākta vienošanās piešķirt vienreizēju papildu dotāciju 7 miljonu eiro apmērā 19 pašvaldībām.

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardu eiro, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar šī gada valsts budžetu, nākamgad plānotie ieņēmumi paredzēti par 1,76 miljardiem lielāki, savukārt izdevumi – par 1,54 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.

Vispārējās valdības budžeta deficīts nākamgad plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Par galvenajām valsts prioritātēm noteikta iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.

Nākamā gada budžetā papildus pieejamie līdzekļi prioritārajiem pasākumiem veido 783,3 miljonus eiro, no tiem 486,4 miljonus eiro paredzēts novirzīt iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes nodrošināšanai, kā arī izglītības jomai.

Drošības jomā papildu finansējums 91,9 miljonu apmērā paredzēts atalgojuma palielināšanai iekšlietu un tieslietu jomā nodarbinātajiem, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai, ārējās robežas infrastruktūras izveidei, robežapsardzei, kiberdrošības, kā arī ugunsdzēsēju un glābēju kapacitātes stiprināšanai.

Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad paredzēts 2,4% apmērā no IKP, un, to pakāpeniski kāpinot, 2027.gadā to plānots sasniegt 3% no IKP.

2024. gadā papildus 119,5 miljonus eiro plānots novirzīt pasākumiem izglītības jomā, ievērojamus līdzekļus piešķirot algu palielināšanai pedagogiem ar zemāko stundas likmi. Tāpat papildus līdzekļi plānoti augstākajai izglītībai, zinātnei, kā arī, lai īstenotu pāreju uz mācībām valsts valodā.

Papildu finansējums vēl vienai prioritātei – pasākumiem veselības jomā – plānots 275 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts, lai uzlabotu kompensējamo zāļu pieejamību, iekļaujot jaunus medikamentus, mazinātu gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un medicīniskajām procedūrām. Tāpat papildus līdzekļus plānots ieguldīt sirds un asinsvadu veselības jomā, atbalstam onkoloģijas pacientiem un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībā bērniem. Finansējums paredzēts arī medicīnas personāla algu paaugstināšanai.

Nākamā gada budžeta projektā finansējums paredzēts arī inovāciju un eksporta, kā arī jaunuzņēmumu atbalstam. Tāpat līdzekļus paredzēts novirzīt lauku saimniecībām un dabas stihiju radīto seku novēršanai, kā arī konkurētspējai un eksportam dārzeņkopības un augļkopības nozarēs.

No nākamā gada plānots atjaunot piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām, paredzēts finansējums, lai paaugstinātu atlīdzību par asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniegšanu personām ar invaliditāti.

Tāpat papildu līdzekļus plānots piešķirt, lai varētu paplašināt programmas "Latvijas skolas soma" klāstu un programmas organizētie pasākumi būtu pieejami vēl plašākam skolēnu lokam.

Nodokļu jomā nākamgad paredzēti pasākumi mazo uzņēmumu darbības atbalstam un administratīvā sloga mazināšanai, tostarp mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem līdzšinējo divu likmju – 25% un 40% – vietā paredzēta likme 25% apmērā no apgrozījuma.

Ar pievienotās vērtības nodokli no nākamā gada paredzēts neaplikt maksu par iedzīvotāju dalību sporta sacensībās un nodarbībās, ko organizē biedrības un nodibinājumi, kā arī maksu par bērnu nometnēm.

Nodokļu ieņēmumus plānots palielināt, paaugstinot nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, azartspēlēm, kā arī degvielai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Tāpat, lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumus prioritāro pasākumu finansēšanai, paredzēts, ka kredītiestādes un kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20% apmērā.