Šā gada budžetā ietaupīti 13,3 miljoni eiro

Finanšu ministrija (FM) informē, ka valsts budžeta izpildes procesā regulāri tiek sekots līdzi izdevumu izpildei, lai atbildīgi un pārdomāti varētu reaģēt situācijā, kad dažādu iemeslu dēļ ministrijas un citas centrālās valsts iestādes prognozē tām piešķirto budžeta līdzekļu ekonomiju, jo tos nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tāpat budžeta izpildes laikā ir pieejama precīzāka informācija par nepieciešamajiem papildu resursiem prioritārajās nozarēs.

FM šā gada 31. augustā elektroniski nosūtīja ministrijām pieprasījumu līdz šā gada 15. septembrim iesniegt informāciju par 2023. gada budžeta prognozēto ekonomiju. Ministrijas iesniedza pieprasīto informāciju, kur lielākā daļa no sniedza priekšlikumus par ekonomijas iespējamo izmantošanu citiem mērķiem. Zemkopības ministrija informēja, ka ekonomija netiek plānota, bet Klimata un enerģētikas ministrija informāciju neiesniedza. Priekšlikumu par ekonomijas iespējamo izmantošanu citiem mērķiem iesniedza arī Saeima un Valsts kanceleja.

Saskaņā ar ministriju un citu centrālo valsts iestāžu sniegto informāciju atsevišķās pamatbudžeta programmās un apakšprogrammās izveidojusies līdzekļu ekonomija 13 291 911 eiro apmērā, kuru iespējams pārdalīt uz budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

FM apkopotā informācija liecina, ka Saeima ietaupījusi 2,88 miljonus eiro, Valsts kanceleja – 500 000 eiro, Aizsardzības ministrija – 3,35 miljonu eiro, Ārlietu ministrija – 623 350 eiro, Ekonomikas ministrija – 1,47 miljonus eiro, FM – 584 629 eiro, Iekšlietu ministrija – 804 340 eiro, Satiksmes ministrija – 208 638 eiro.

Labklājības ministrija šogad ietaupījusi 2,45 miljonus eiro, Tieslietu ministrija – 414 906 eiro, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – 2963 eiro.