"Taisni vai likteņa pirksts lika universālveikala kasierei gandrīz ar varu spiest: paņemiet loterijas biļetīti! Mirta negribēja, galošas maksā divi rubļi sešdesmit, liec nu vēl trīsdesmit kapeikas klāt! Labi, ka šī neatlaidās: paņemiet, mammiņ, paņemiet, varbūt putekļusūcēju vinnēsiet. Kasiere nudie, it kā viņu kāds dīdītu: par trīsdesmit kapeikām dabūsit, bet maksā vairāk nekā trīsdesmit rubļu. Nu, ja simtkārtīga peļņa, tad neies tak Dievam acīs spļaut, Mirta nosprieda, izvilka trīsdesmit kapeikas un… pievinnēja pie galošām automašīnu." Šādas rindas lasāmas Māras Svīres stāstā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", kas 1981. gadā tika ekranizēts vienā no labākajām latviešu mākslas filmām.
Bet vai padomju okupācijas laikā tiešām vienkāršs cilvēks varēja loterijā laimēt automašīnu? Kā noskaidroja "Delfi" – varēja un kā vēl varēja. "Delfi" izdevās atrast ģimenes, kurām pat divreiz laimējās, iztērējot 30 kapeikas par loterijas biļeti, tikt pie automašīnas.
Padomju Savienībā loterijas būtībā bija vienīgās legālās azartspēles, kurās cilvēki varēja piedalīties. Ļoti populāra bija iknedēļas loterija "Sportloto", kurā varēja laimēt dažādas naudas summas, savukārt automašīna bija galvenā balva Vissavienības un arī lokālajās Latvijas PSR tā sauktajās mantu loterijās. Šo loteriju biļetes par 30 vai 50 kapeikām (dārgākā bija DOSAAF loterija) varēja iegādāties kioskos un krājkasēs, citreiz tās izdeva veikalos atlikuma vietā.
Loteriju laimētāju sarakstus centralizēti publicēja avīzē "Cīņa". Savukārt 1980. gadu otrajā pusē parādījās momentloterija "Sprints", kur uzreiz pēc biļetes nopirkšanas varēja noskaidrot, vai esi vinnējis auto vai atkal palicis tukšā. Mantu loterijās balvas bija visdažādākās, ne tikai automašīnas, bet arī pavisam parastas mājsaimniecības lietas, piemēram, televizori un bārdas skujamie aparāti.
Ja mantu loterijas organizēja no Maskavas, tad "Sportloto" bija arī vietējais Latvijas PSR birojs, kas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pārtapa par valsts uzņēmumu "Latvijas Loto". Diemžēl, no padomju laikiem uzņēmumā nav saglabājušies dati, kāds 1970. un 1980. gados Latvijā bija loteriju apgrozījums, portālam "Delfi" atzina "Latvijas Loto" valdes priekšsēdētājs Edgars Lediņš.
Divi auto un veiksmīgā Jaunpils
Portāls "Delfi" sociālās vietnes "Facebook" grupā "Mēs 80-tajos" ievietoja aicinājumu atsaukties cilvēkus, kuri padomju laikā loterijā ir laimējuši automašīnu. Šādu laimīgo izrādījās ļoti daudz, un "Delfi" uzklausīja viņu stāstus.
Liene, kura mīt Jaunpils pusē, padomju laikos mantu loterijā ir laimējusi pat divas automašīnas. Vispirms 1977. gadā, nopērkot vienu biļeti, viņa laimēja auto ZAZ jeb "zapariņu", savukārt 1981. gadā dzeltenu žiguli. Lai vinnētu otru auto, bija nācies nopirkt trīs loterijas biļetes. Abas reizes veiksmīgās biļetes iegādātas Jaunpils krājkasē. Pēc otrā laimesta viņa ZAZ pārdeva savam brālim un turpināja izmantot žiguli.
"1983. gadā man piedzima trešais bērns, un automašīna bija liels atspaids. Braukājām pa Latviju, braucām ciemos pie radiem un draugiem, cik nu atļāva brīvais laiks. 1996. gadā nodibināju uzņēmumu – krogu – Jaunpilī, un ar žiguli es vadāju preces," stāsta Liene, piebilstot, ka Jaunpilī padomju gados dīvainā kārtā vairāki vietējie bija laimējuši automobili. Dzeltenais žigulis viņu ģimenē bija līdz pat 2000. gadu sākumam.
Biļete uz durvīm
"Šis gadījums bija diezgan kuriozs. Tas bija 1985. gads, mēs dzīvojām vienā no Zemgales lielajiem kolhoziem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
