SIA “Rīgas meži” decembra sākumā plāno uzsākt kopšanas darbus Šmerļā mežā, kopumā 70 hektāru platībā, “Delfi” informēja “Rīgas meži”.
Darbu mērķis ir saglabāt priedi, atbrīvot mežu no invazīvām un attīstību traucējošām sugām, radīt estētisku ainavu ar dažādiem elementiem (gan neskartas vietas, kur patverties meža dzīvniekiem, gan īpaši izcelt reljefa formas), veicināt meža dabisku atjaunošanos.
Pirms plānotās meža kopšanas pašvaldība ir uzklausījusi sabiedrības viedokļus un priekšlikumus.
Kopšanu paredzēts veikt līdz 2024. gada pavasarim, bet tā nenotiks putnu ligzdošanas laikā. Savukārt 2024. gada vasarā vai rudenī, meža apmeklētāju ērtībām plānots ierīkot atpūtas vietas, izvietojot soliņus. Lai novērstu meža izbraukāšanu un atkritumu izgāšanu, uz atsevišķiem iebraucamajiem ceļiem plānots uzstādīt barjeras, kā arī mežā izvietot video novērošanas kameras.
Darbi tiks veikti atbilstoši šim mežam speciāli izveidotam meža ainavu dizaina plānam, kurā ņemtas vērā konkrētās teritorijas vērtības, kā arī atbilstoši uzņēmuma "Meža apsaimniekošanas plānam" (MAP). Šajā plānā lielāka nozīme piešķirta bioloģiski vērtīgu, dabas un rekreācijas teritoriju saglabāšanai, bet samazinātas intensīvās mežsaimniecības teritorijas.
Meža apmeklētāji darbu laikā aicināti ievērot drošības prasības un netuvoties darbu teritorijai.
Plānota dažāda vecuma koku kopšana, konkurences mazināšana priedēm, īpaši vecākajām, mežaudzes retināšana, invazīvo koku un krūmu izzāģēšana, pameža kopšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
Darbu platība sasniegs 70 hektārus. Bioloģiski vērtīgajā teritorijā darbi nenotiks, bet rekreācijas zonā darbus plānots dalīt divās daļās – kopšanas un izlases veidā.
Darbu ietvaros pameža zonā (līdz 6 metru augstumam) tiks izcirsti priežu mežam neraksturīgie un invazīvie pameža krūmi un koki, piemēram, vārpainā korinte un parastā kļava. Netiks izcirsta lazda, mežābele un kadiķis. Šāda kopšana notiks arī turpmāk, ik pēc 2-3 gadiem.
Savukārt mežaudzes zemākajā stāvā un valdaudzē tiks izcirsta lielākā daļa traucējošu lapu koku, izņemot ozolus, liepas, kā arī atsevišķas ainaviskas kļavas un bērzus. Pamatā tiks retināta arī priežu audze, primāri izcērtot atpalikušos, slimību bojātos un invadētos kokus.
Kopjot mežaudzi, tiks izveidoti divi līdz 0,2 hektārus lieli atvērumi, kur tiks izcirsti visi koki un krūmi. Meža atvērumu mērķis ir radīt apstākļus, lai dabiski atjaunotos priede, kā arī radīt nepieciešamos apstākļus stabilas, dažāda vecuma mežaudzes izveidei ilgtermiņā. Atvērumiem izvēlētas vietas, kur tie jau dabiski ir sākuši veidoties. Savukārt pavasarī atvērumos plānota augsnes uzirdināšana, bet nākotnē tiks pļauti lakstaugi un krūmi.
Mežs nosaukumu ieguvis no Šmerļa muižiņas, kas atradās tagadējās Brīvības gatves malā – blakus vietai, kur pašlaik ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Senāk šo mežu mēdza dēvēt par Šmerļa kāpām vai Šmerļa priedēm.
Šmerļa mežs atšķiras no citiem galvaspilsētas meža masīviem ar to, ka tajā saglabājušās ap 200 gadus vecas priežu audzes. Šmerļa smiltājos pārsvarā aug sausieņu meži, kuros dominē parastā priede. No mežaudžu tipiem šeit pamatā sastopams mētrājs un lāns, nelielās platībās ir arī sils.
Tāpat šajā mežā ir vislielākā bioloģiskā daudzveidība Rīgas centra tuvumā – aug ap 300 dažādas augu un lakstaugu sugas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
