Daugavpils ST zaudē: padomju pieminekļu nojaukšanas pienākums atbilst Satversmei

Spriedumā ST uzsvēra, ka apstrīdētās normas konkretizē valsts nepārtrauktības principu, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu un aizsargātu Latvijas valstiskumu.

ST lieta tika ierosināta pēc Daugavpils valstspilsētas domes pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" normas, kuras nosaka kārtību, kādā tiek identificēti demontējamie objekti, uzliek pašvaldībām objektu demontāžas pienākumu, kas izpildāms līdz noteiktam termiņam, kā arī noteic, ka objektu demontāžu daļēji finansē pašvaldības, pārkāpj no Satversmes 1. un 101. panta izrietošo pašvaldības principu.

Tiesa secināja, ka apstrīdētajās normās par demontējamiem noteiktie Sarkano armiju slavinošie objekti tika uzstādīti ar mērķi pārveidot Latvijas iedzīvotāju atmiņas un emocijas par piedzīvotajiem okupācijas varas noziegumiem pret indivīdiem, cilvēci un valsts iekārtu un atgādināt par padomju varas pastāvīgo klātesību.

Ņemot vērā padomju režīmu slavinošo objektu izcelsmes iemeslus un to, ka pašvaldībām jau kopš Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas bija saistošs valsts nepārtrauktības princips, ST secināja, ka jau pirms apstrīdēto normu spēkā stāšanās bija pieļaujama tikai tāda pašvaldību rīcība, kas vērsta uz objektu simboliskās ietekmes novēršanu, piemēram, objektu demontāža vai ievietošana akreditētos muzejos. Savukārt apstrīdētajās normās valsts nepārtrauktības princips ticis konkretizēts, ierobežojot pašvaldībai iepriekš pastāvējušās rīcības iespējas attiecībā uz objektu simboliskās ietekmes novēršanu un uzliekot tai konkrētu teritorijas labiekārtošanas pienākumu.

Vērtējot objektu demontāžas pienākuma ietekmi uz pašvaldību autonomās funkcijas izpildi, ST atzina, ka likumdevējs ir devis pašvaldībām rīcības brīvību izvēlēties demontāžas veikšanas veidu, plānot veicamos darbus un to norises laiku. Pašvaldībām bija dota arī iespēja informēt sabiedrību par veicamajiem darbiem.

Visbeidzot, netika ierobežota pašvaldību kompetence labiekārtot demontētā objekta teritoriju atbilstoši pašvaldības izpratnei par tās ārējo vidi. Turklāt apstrīdētajās normās ietvertā pienākuma izpildes termiņa noteikšanu citstarp motivēja arī arvien aktīvākā padomju režīmu slavinošo objektu izmantošana propagandas mērķiem un arvien lielākais Latvijas valstiskuma apdraudējums.

Līdz ar to ST secināja, ka apstrīdētajās normās noteiktais objektu demontāžas pienākums samērīgi ierobežoja pašvaldības autonomo kompetenci.

Vērtējot objektu demontāžas finansēšanas pienākuma atbilstību Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam, ST secināja, ka okupācijas seku novēršanai un sabiedrības vienotības veicināšanai ir nepieciešama tāda uz vienu mērķi vērsta un solidāra sadarbība starp visiem valsts līmeņiem, kas aptvertu gan tiešo, gan pastarpināto valsts pārvaldi.

Turklāt objektu demontāžas pienākuma izpildē tieši likumdevējs ir uzņēmies lielāko finansiālo slogu, jo no valsts budžeta tiek finansēta arī objektu izvērtēšana un dokumentēšana, kā arī noteiktiem kritērijiem atbilstošu demontēto objektu oriģinālo detaļu un fragmentu iekļaušana un uzturēšana Latvijas Okupācijas muzeja krājumā.

Visbeidzot ST secināja, ka pieteikuma iesniedzēja ir vienīgā pašvaldības dome, kura uzskatījusi, ka objektu demontāžas pienākums tai radījis nesamērīgu finansiālo slogu. Izvērtējot objektu demontāžas radītā finansiālā sloga faktisko ietekmi uz pieteikuma iesniedzējas budžetu, Satversmes tiesa nekonstatēja, ka šis slogs būtu liedzis pašvaldībai īstenot tās autonomās funkcijas vai citus uzdevumus, jo tas bija līdzvērtīgs 0,018 procentiem no Daugavpils 2022. gada budžetā plānotajiem izdevumiem jeb 0,02 procentiem no plānotajiem ienākumiem.

Turklāt jebkurā gadījumā līdzekļi tika izlietoti pašvaldības interesēs tās publiskās vides labiekārtošanai. Satversmes tiesa atzina, ka objektu demontāžas pienākuma pamatā esošais valsts nepārtrauktības princips, šā pienākuma vienreizējais raksturs un zemais finansiālais slogs ir faktori, kas to savstarpējā kopsakarā ļauj konkrētajā gadījumā secināt, ka pašvaldībai bija pieejams atbilstošs finansējums.

Jau vēstīts, ka apstrīdētā likuma mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, kā arī paust nosodošu nostāju gan pret PSRS, gan nacistiskās Vācijas prettiesisko okupācijas varu, īstenoto politiku un veiktajiem noziegumiem.

Tāpat likuma mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par notikumiem Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā, tādējādi stiprinot sabiedrības vēsturisko atmiņu, kā arī nodrošināt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu – novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisko notikumu atspoguļojumu un godināt Latvijas tautas pretestību gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas okupācijas varai.