Saeima ceturtdien, 7. decembrī, pēc ilgām un asām debatēm vienojās no nākamā gada augļiem, ogām un dārzeņiem piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā līdzšinējo 5% vietā.
Likuma izmaiņas atbalstīja 49 deputāti, "pret" balsoja četri, 21 deputāts atturējās, bet 16 parlamentārieši nebalsoja.
No Saeimas lemtā izriet, ka sākot ar 2024. gada 1. janvāri PVN samazināto likmi 12% apmērā piemēros svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, tostarp mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem, bet kuri nav apstrādāti termiski vai kā citādi, piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti.
PVN likums paredz, ka samazinātā nodokļa likme tiek piemērota vairāk nekā 60 augļiem, ogām un dārzeņiem, tostarp āboliem, aronijām, bumbieriem, brūklenēm, bumbieriem, burkāniem, citronliānas ogām, fenhelim, garšaugiem, kabačiem, kartupeļiem, kazeņavenēm, mangoldiem, pastinakiem, pupām, salātiem, sparģeļiem, zirņiem u.c.
Pirms balsojuma opozīcijas deputāts Jānis Grasbergs (NA) aicināja saglabāt minētajiem produktiem 5% PVN likmi, jo tā savulaik bija "vislielākā uzvara augļu un ogu sektoram".
"Tas bija tas, ko ļoti daudzās lauksaimnieku sapulcēs un visur teica - darāt, ko jūs darāt, bet galvenais, neatņemiet šo. Tā viņiem bija iespēja būt baltajā tirgū, normāli pārdod savu produkciju veikalā," klāstīja deputāts. Viņaprāt, nav pamatota kritika, ka ar samazinātu PVN likmi tiktu atbalstīta ārzemju produkcija.
Opozīcijas deputāts Artūrs Butāns (NA) norādīja, ka "vietējais ražotājs ir dabūjis pa ķirbi", turklāt no partijas, kas sauc sevi par zemnieku partiju. Viņš kā amorālu vērtēja pieeju celt PVN un pasniegt to kā sasniegumu, proti, ka PVN būs 12%, bet nepasakot, ka gadu vēlāk likme būs 21%.
Saeimas sēdē finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka patlaban tiek meklēts risinājums, kā palīdzēt vietējiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, jo līdz šim samazinātā PVN likme ir palīdzējusi tiem uzņēmumiem, kuri ieved Latvijā augļus un dārzeņus un tos tirgo.
Viņš skaidroja, ka samazinātā PVN likme 5% apmērā nav palīdzējusi pircējiem. "Vai cenas ir atšķirīgas šiem produktiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā? Nē, nav. Šobrīd sarkanās bietes Tallinā "Rimi" veikalā ir 59 centi un Rīgas "Rimi" veikalā arī ir 59 centi. Mellenes tagad Tallinā ir veikalā par 4,49 eiro, savukārt Rīgā "Rimi" par 7,99 eiro," klāstīja Ašeradens.
Ministrs secināja, ka lielveikali liek cenu nevis pēc tā, kādi ir nodokļi, bet pēc tā, kā šos produktus pērk.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) atgādināja kolēģiem, ka samazināto PVN likmi iepriekš rosināja ieviest Zaļo un zemnieku savienība laikā, kad koalīcijā bija arī Nacionālā apvienība, kura tagad iestājas par šīs likmes saglabāšanu, bet tolaik nepauda viedokli, ka šo likmi vajadzētu noteikt ilgtermiņā.
"Mūsu ražotāji ir svarīgi. Mēs gribam ne tikai augļu un dārzeņu ražotājus atbalstīt, bet visas lauksaimniecības produkcijas ražotājus. Tāpēc arī mums ir dažādi atbalsta pasākumi, kas tiks mērķtiecīgi orientēti, lai mēs nepalīdzētu importam, bet vietējiem ražotājiem," uzsvēra Krauze.
Vēl šogad minētajiem produktiem noteikta PVN likme 5% apmērā, bet ar nākamo gadu bija iecerēts to celt līdz standarta likmei 21% apmērā, tomēr lauksaimnieku kritikas rezultātā koalīcija vienojās likmi necelt tik strauji.
Tas attiecīgi samazinās nākamgad plānotos PVN ieņēmumus par 16 miljoniem eiro. Lai šo iztrūkumu kompensētu, Saeima lēma straujāk nekā plānots celt akcīzes nodokli veselībai kaitīgiem produktiem.
Pret šīm izmaiņām iepriekš iebilda lauksaimniecības organizācijas. "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons raidījumā "Spried ar Delfi" iepriekš pauda, ka Finanšu ministrija (FM) īsti nav sapratusi, ka 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem devusi būtisku labumu ne tikai patērētājiem, bet arī nozarei – mazinājusies ēnu ekonomika, augļu un dārzeņu platības pieaugušas, eksports un nodarbinātība pieaugusi.
"PVN jautājums ir mūsu prioritāte, un mēs iesim tiešām līdz galam," sacīja viņš, norādot uz nozares mēģinājumiem pārliecināt politiķus par 5% likmes saglabāšanu.
Trons mudināja arī sabiedrību aktīvi iesaistīties un paust savu nostāju šajā jautājumā. Taujāts, vai politiķi sola cita veida atbalstu nozarei, ja PVN likme tiks celta līdz 12%, Trons norādīja uz Eiropas Savienības piešķirto atbalstu, kur ir vienošanās starp organizācijām, ka ap 3 miljoniem eiro būs augļkopības un ogu nozarei un 3 miljoni – lopkopības nozarei.
"Zemnieku saeimas" valdes loceklis klāstīja, ka valdība piedāvājot vēl papildu 3 miljonus eiro, taču, sadalot uz visām augļu, ogu un dārzeņu platībām, tas sanāk ap 170 eiro investīciju atbalsts uz hektāru. Viņa ieskatā, tas nav pieņemami un šādi "valdība cenšas nozari uzpirkt vai atpirkties". "Mēs gan bijām uz vēl vienu citu frakcijas sanāksmi, kur viens no deputātiem piedāvāja vēl 3 miljonus, uz ko man bija jāatbild, ka mēs nepārdodamies kā nozare," piebilda Trons.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
