Pērn sieviešu vidējā bruto stundas izpeļņa bija par 17,1% zemāka nekā vīriešu izpeļņa jeb par katru eiro, ko nopelna vīrietis, sieviete saņem vien 83 centus, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā informatīvajā apskatā "Dzimumu līdztiesība".
2022. gadā viszemākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem (11,1%) un senioriem no 65 gadu vecuma (11%).
Salīdzinot normāla un nepilna darbalaika darbiniekus, Latvijā nepilnu darbalaiku strādājošu sieviešu atalgojums ir par 12,4% zemāks nekā vīriešiem, savukārt normālu darbalaiku strādājošo skaitā darba samaksas atšķirība sasniedz 20%.
Vislielākā darba samaksas atšķirība ir mākslas, izklaides un atpūtas (37,2%), kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarēs (34%). Vienīgā nozare, kur sieviešu darba samaksa ir augstāka nekā vīriešiem, ir elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa a kondicionēšanas nozare – 2022. gadā sieviešu darba samaksa šajā nozarē bija par 6,1% lielāka nekā vīriešiem.
Vienlīdzīga darba samaksa nodrošina iespējas saņemt vienlīdzīgas pensijas, sasniedzot pensijas vecumu, taču, tā kā starp dzimumiem pastāv atalgojuma atšķirības, dažādi ir arī sieviešu un vīriešu pensiju apmēri: 2022. gadā vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas apmērs bija par 11,3% lielāks nekā sievietēm (vīriešiem – 481,96 eiro, sievietēm – 433,22 eiro).
Kā norāda CSP, atšķirības darba samaksā un saņemto pensiju apmēros ietekmē to, ka sievietes ir vairāk pakļautas nabadzības riskam nekā vīrieši.
Pēc ES statistikas par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) aptaujas datiem 2021. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 25,2% sieviešu un 19,4% vīriešu. Šo atšķirību rada arī tas, ka starp vecākā gadagājuma (65 gadus veciem un vecākiem) iedzīvotājiem ir ievērojami vairāk sieviešu nekā vīriešu. Tas nozīmē, ka sievietes dzīvo ilgāk un viņas ir vairāk atkarīgas no piešķirtās vecuma pensijas, kas ir zemāka par darba samaksu un par vīriešiem piešķirtām vecuma pensijām. Līdz ar to, sasniedzot 65 gadu vecumu, nabadzības riskam pakļauto sieviešu īpatsvars ir ievērojami augstāks (45,6%) nekā vīriešu (30,2%). Savukārt starp pārējām vecuma grupām nabadzības riskam pakļauto vīriešu un sieviešu īpatsvars būtiski neatšķiras, secina CSP.
2023. gadā Latvija ar 61,5 punktiem no 100 Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības indeksā ierindojusies 19. vietā. Latvijas kopējais novērtējums 2023. gadā ir 61,5, kas ir zem vidējā ES rādītāja (70,2). Augstāks novērtējums nekā Latvijā ir Lietuvā (64,1), taču Igaunijā tas ir zemāks (60,2) nekā Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
