#Storygram jauno žurnālistu skola: Jaunieši politikā - neiespējamā misija vai sasniedzams rezultāts?

Lielākā daļa raksta veidošanas laikā aptaujāto jauniešu uzskata, ka skolās politika tiek apgūta nepietiekami, un vēlētos, lai mācību saturā tiktu iekļauta arī politikas zinātne. Teju divas trešdaļas aptaujāto jauniešu atzīst – viņi nepārzina politiskās norises Latvijā. Par salīdzinoši lielu notikumu politikas dzīvē – nākamajā gadā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām – ir dzirdējusi tikai nedaudz vairāk par pusi aptaujāto jauniešu, bet 43% - nemaz nebija par to dzirdējuši. Kopā aptaujā piedalījās 334 jaunieši.

Aptaujātie eksperti, politiķi un arī paši jaunieši norāda, ka svarīgi gan ģimenē, gan skolā audzināt pilsoniski aktīvu un atbildīgu jaunieti. Piemēram, mācību saturā pievērst lielāku politikas nozarei. Arī pašiem politiķiem nevajag aizmirst par šo auditorijas daļu un jākomunicē ar jauniešiem saprotamākā veidā. Vēl viens no risinājumiem varētu būt diskusija par vēlēšanu vecuma sliekšņa samazināšanu.

Politiķu sociālie mediji arī ir viens no mehānismiem, lai jauniešus viņiem saprotamā un izklaidējošā veidā spētu ieinteresēt Latvijas politiskajās norisēs. Pašlaik lielākais sekotāju skaits platformā "Instagram" ir Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, EP deputātam Nilam Ušakovam ("Saskaņa"), ārlietu ministram Krišjānim Kariņam (JV), Saeimas deputātam Aleksejam Rosļikovam ("Stabilitātei!") un Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV). "TikTok" aina ir nedaudz citādāka, tur visvairāk sekotāju ir Saeimas deputātei Glorijai Grevcovai, tad seko Rosļikovs, EP deputāts Ivars Ijabs (A/P), Ušakovs un Saeimas deputāte Svetlana Čulkova ("Stabilitātei!").

Lai skaidrotu, kā jauniešus iesaistīt diskusijās par politiku un informēt par to, tika aptaujāti gan politiķi, gan eksperti - Ivars Ijabs,"Klubs "Māja"" pārstāvji Jēkabs Dzenītis un Ance Mālkalna, Latvijas ANO Jauniešu delegāts Kristofers Kārlis Krūmiņš, Eiropas Jaunatnes dialoga (EJD) projekta vadītāja Renāte Mencendorfa un politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.

Eksperti uzsver, ka ar jauniešiem ir nepieciešams runāt par politiku un jāiesaista viņi šajā procesā jau no mazotnes. "Ir vairāki pētījumi, kas parāda, ka viens no nozīmīgākajiem faktoriem jauniešu formālā politiskā iesaistē ir ieradums - jau no agra vecuma jārāda piemērs, vedot bērnus līdzi, kad ejam vēlēt," akcentē Latvijas ANO Jauniešu delegāts Krūmiņš. Viņaprāt, jauniešus visvieglāk iesaistīt, ja tiek piedāvāta kāda veida kopienas sajūta.

Vienlaikus Krūmiņš pauž, ka ir pārāk liela nošķirtība starp politiku un izglītību. "Labs piemērs ir Skandināvijas valstis, kur vidusskolēni piedalās dažādās vēlēšanu un partiju simulācijās, kā arī aicina partiju jauniešu līderus uz debatēm skolas telpās," piebilst viņš.

Klubs ''Māja'' pārstāvji uzskata - ieviešot politikas izglītību skolu programmās, var palīdzēt jauniešiem saprast politikas nozīmi un procesus. Pašlaik šajā organizācijā norisinās pētījums, lai saprastu, kāda tam būtu ietekme un kā to veiksmīgi realizēt. Jauniešiem bieži vien nav ar ko runāt par politiku, izņemot ģimenes, bet ir svarīgi uzzināt informāciju arī no malas, viņiem saprotamā valodā, uzskata organizācijas pārstāvji.

Līdzīgi uzskata arī politologs Jānis Ikstens: "Vairāk jārunā par politiku, par politiskajiem procesiem gan valstī, gan ārpus valsts, un jāveido skolā kāds fakultatīvs, lai visu to veicinātu un interesi par politiku padarītu par stilīgu lietu." Interese par politiku ir tiešā veidā atkarīga no zināšanām par politiku - ja mēs kaut ko saprotam, tad mums ir lielāka interese, mums ir vieglāk apjēgt, kas tur notiek, akcentē eksperts.

Savukārt Ijabs uzskata, ka daudzi Latvijas skolotāji veic ļoti labu darbu, iepazīstinot skolēnus ar politiskām norisēm. Vienlaikus viņš uzsver, ka skolotājiem ir nepieciešami mūsdienīgi metodiskie materiāli, ņemot vērā "Skola2030" ieviešanu, un, protams, arī sadarbība gan ar savas pašvaldības NVO, gan arī ar amatpersonām.

Eksperti norāda, ka būtiski ģimenē audzināt pilsoniski aktīvu jaunieti - iesaistīt sabiedriskās aktivitātēs, pasākumos un stāstīt par politikas nozīmi dzīvē. Arī izglītības iestādēs aktīvāk jārunā par politiku, taču tas jādara ar jauniešiem viegli uztveramām metodēm.

Gan Ijabs, gan Ikstens atzīst, ka jauniešus šobrīd vislabāk uzrunāt sociālajos medijos, jo tur jaunieši pavada visvairāk laika. Ikstens atklāj, ka jāizmanto tie kanāli, kas ir vispopulārākie un visērtākie. "Tātad "TikTok", "Instagram", šie sociālie mediji, kurus jaunieši lieto jau šobrīd, un tas nepieprasa no pašiem jauniešiem kādu īpašu piepūli. Cik es redzu, tai skaitā arī no maniem studentiem, viņi sagaida, ka informācija atnāks pie viņiem, nevis otrādi," piebilst viņš. Atbildot uz jautājumu, vai kādam izdodas veiksmīgi uzrunāt auditoriju sociālajos medijos, viņš saka, ka Rosļikovam iepriekšējās vēlēšanās "ļoti labi sanāca".

Savukārt Latvijas ANO Jauniešu delegāts pauž, ka lielākoties sociālo mediju saturs ir diezgan sauss un neko daudz nepaskaidro. "Ir daudzi labi piemēri, kur jaunieši cits citam skaidro nozīmīgus sabiedrības jautājumus savos sociālajos medijos. Varbūt politiķiem un partijām būtu jāpārņem šāda funkcija, lai skaidrotu savus lēmumus un argumentāciju arī jauniešu vidū," iesaka viņš.

Arī klubs "Māja" pārstāvji izcēla komunikācijas problēmas no politiķu puses, jo viņi ir novērojuši, ka ir vien daži lēmumu pieņēmēji, kas ar prieku iziet uz dialogu ar jauniešiem. Parasti ir ilgi jācenšas pierunāt kāds deputāts atnākt uz pasākumu un diskutēt ar jauniešiem, jaunieši reti tiek uzskatīti par pietiekami vērtīgu auditoriju, lai pievērstu viņiem īpašu uzmanību, pauž organizācijā.

Eksperti arī akcentē, ka, uzrunājot jauniešus, informācijai ir jābūt viegli saprotamai, kā arī vienkāršā, jauniešiem draudzīgā valodā. Vairāk video formats, mazāk teksta. Mecendorfa skaidro - svarīgi, lai arī jaunietim nebūtu bail iesaistīties, jāveido politiķu savstarpējo kontaktu ar jauniešiem, lai ir platformas, tikšanās, diskusijas, līdzdarbošanās un pasākumi, kur šīs abas puses savestu kopā.

Vēl viena ideja, par ko bieži tiek diskutēts, runājot par jauniešu iesaisti, ir iespēja balsot vēlēšanās jau no 16 gadu vecuma. Ijabs uzskata, ka šī ir apspriežama ideja. ''Sabiedrība visā Eiropā noveco, tas nozīmē, ka arī vidējais vēlētājs kļūst arvien vecāks. Esmu par to runājis daudzās jauniešu auditorijās, un patiesībā degoša vēlme piedalīties vēlēšanās tur nav vērojama - jaunieši mums reizēm ir ļoti paškritiski. Jāņem arī vērā, ka jaunieši 18-25 jau tagad nav ļoti aktīvi vēlēšanās. Taču principā tas nebūtu nekas neiespējams," norāda EP deputāts.

Arī Mecendorfa par vēlēšanu vecuma sliekšņa samazināšanu izsakās optimistiski. "Kamēr jauniešiem nebūs iespēja balsot, tikmēr arī politiķi nedomās par viņu vajadzībām," akcentē viņa. Viņa gan atgādina, platformā "Manabalss.lv" jau no 16 gadu vecuma var balsot par idejām, bet atsaucība nav liela. Arī ļaujot balsot no 16 gadiem, visticamāk, jauniešu aktivitāte vēlēšanās uzreiz nepieaugs, uzskata Mecendorfa. Tāpēc jāstrādā, lai paši jaunieši būtu gatavi balsot un jāstrādā ar sabiedrību, lai tā vairāk pieņemtu jaunieti kā balsot spējīgu.

EJD projekta vadītāja atzīmē, ka jauniešiem no 16 gadu vecuma ir iespēja balsot par pašvaldību līdzdalības budžetiem, kā arī tos iesniegt. Jauniešiem ir atļauts parakstīt kolektīvos iesniegumus pašvaldībās, kā arī piedalīties kā iedzīvotāju padomes locekļiem un arī balsot par citiem iedzīvotāju padomes kandidātiem. Tomēr jaunieši šīs iespējas aktīvi neizmanto. To apstiprina 2021. gada pētījums "Jauniešu pilsoniskā līdzdalība demokrātiskā sabiedrībā", kurā secināts, ka 92% no aptaujātajiem jauniešiem nekad nav piedalījušies pašvaldības domes sēdē vai valsts līmeņa darba grupās un 83% no respondentiem nekad nav kontaktējušies ar politiķiem internetā vai klātienē.

Klubs "Māja" pārstāvji piekrīt, ka ir jāsamazina balsošanas vecuma slieksnis uz 16 gadiem. Šo ideju atbalsta arī Krūmiņš, kurš saka, ka ''vēlēšanu vecuma mehānisms varētu būt diezgan efektīvs", jo tas politiķiem un izglītības sistēmai uzliktu lielāku spiedienu sagatavot jaunos vēlētājus, jo tie tiktu uzskatīti par vērtīgu elektorāta sastāvdaļu.

Savukārt Ikstens nedomā, ka interese par politiku radīsies tikai ar vecuma sliekšņa samazināšanu. Viņaprāt, vairāk ir jārunā par to, kā pedagogi, vecāki, mediji skaidro politiku, atklāj likumsakarības, līdz ar to padara politiku saprotamāku.

Kopumā eksperti norāda, ka Latvijā vēl ir daudz ko attīstīt, lai ieinteresētu jauniešus politikā, tomēr ejam pareizajā virzienā. Ieviešot pasākumus, kas piesaistīs jauniešu uzmanību politiskajiem procesiem, jaunā paaudze jutīsies piederīgāka valstij, kas atrisinās arī citas būtiskas problēmas, piemēram, var ietekmēt jauniešu vēlmi palikt Latvijā, nevis doties prom.

Turpinot īstenot vīziju par ieinteresētu sabiedrību, "Delfi" jau ceturto gadu pēc kārtas kopā ar Baltijas Mediju izcilības centru organizē bezmaksas žurnālistikas skolu vidusskolēniem #Storygram. Atbalstu programmas īstenošanai sniedz Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā.