Politiķi nesteidz atbalstīt iniciatīvu aplikt ar nodokli uzņēmumus, kas tirgojas ar Krieviju

Iniciatīvas pārstāvji norāda, ka, sākoties Krievijas karam Ukrainā, daudzi uzņēmēji izdarīja izvēli, gan ar saviem ziedojumiem, gan biznesa lēmumiem atbalstot brīvo un demokrātisko pasauli merkantilu ieguvumu vietā.

"Diemžēl joprojām ir uzņēmumi, kuri turpina tirgoties ar Krieviju, lai gan tā ir iekļauta "melnajā sarakstā". Tāpēc visiem tiešiem vai netiešiem maksājumiem uz šo valsti būtu jāpiemēro lielāks papildu ieturējuma nodoklis, neatkarīgi no tā, kur Krievijas uzņēmumam ir reģistrēti bankas konti. Piemērā ar "Latvijas gāzes" 110 miljonu eiro izmaksām uz "Gazprom" valdībai bija iespējams lemt par to, lai uzņēmēji pārtrauktu maksāt Krievijai un sponsorēt okupantu militāro budžetu," norāda "Uzņēmēji mieram".

Iniciatīvas autori rosina visiem maksājumiem uz "melnā saraksta" jurisdikcijām, ieskaitot Krieviju, piemērot 90% ieturējuma nodokli. Tas nozīmē, pirmkārt, aizliegt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem dot atļauju nepiemērot ieturējuma nodokli Krievijas uzņēmumiem. Otrkārt, VID publiskot summas, par kurām jau nav piemērots ieturējuma nodoklis Krievijas uzņēmumiem. Treškārt, Ekonomikas ministrijai jāpublisko saraksts ar uzņēmējiem, kuri turpina veidot biznesu ar Krieviju. Ceturtkārt, Latvijas uzņēmumiem jābūt pienākumam pārbaudīt maksājumu saņēmēju patiesā labuma guvējus, kā minimums to ierakstot līgumā ar darījumu pusi, kur tā galvo, ka saņemtie līdzekļi nenonāks Krievijas budžetā. Un ir jāparedz sankcijas tiem, kuri šo pienākumu neīsteno.

Līdz otrdienas vakaram par iniciatīvu parakstījušies vairāk nekā 400 cilvēku.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par minēto iniciatīvu, otrdien preses konferencē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sacīja, ka viņa konkrēto priekšlikumu nevar komentēt, jo par to nav bijusi diskusija, bet tas būtu vērtējams.