“Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku (..)," šādi savu runu, kas vēlāk tiek nodēvēta nevis par aizstāvības, bet gan apsūdzības runu, pirms 40 gadiem – 1983. gada 15. decembrī, tiesā noslēdz tiesājamais Gunārs Astra, kurš dažas dienas vēlāk ar spriedumu tiek atzīts par sevišķi bīstamu recidīvistu un notiesāts uz septiņiem gadiem sevišķa režīma kolonijā, kā arī pieciem gadiem nometinājumā. Cilvēkiem, kuri piektdien vēlējās godināt Astras piemiņu pie 2022. gadā atklātā pieminekļa, nācās saskarties ar milzu kupenām, kuras jau vismaz nedēļu klāj daudzas Latvijas galvaspilsētas vietas un objektus.
Piektdien, 15. decembrī, aprit 40 gadi, kopš Astra teica savu pēdējo vārdu tiesā, pie kuras ēkas 2022. gada janvārī, klātesot arī valsts augstākajām amatpersonām, tika atklāts piemineklis "Nebaidies!".
Vairāk nekā gadu vēlāk – 2023. gada decembrī, pieminekli ieskauj kupenas, kas pievērsis arī vietnes "X" (iepriekš – "Twitter") lietotāju uzmanību, kuri nav kautrējušies šo faktu nosaukt skarbos vārdos.
Latvijas neatkarības aizstāvi Astru tiesāja divas reizes – 1961. un 1983. gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu attaisnoja abās lietās.
Astras leģendārais pēdējais vārds, kurā viņš nenoliedza savu pārliecību, sakot, ka Latvija ir tikusi okupētā, tā ir pārkrievota, ka padomju vara pārkāpusi cilvēktiesības un nav ievērojusi demokrātiskās pamatbrīvības, jau uzreiz izpelnījās plašu ievērību – Astras domubiedru tiesas zālē nelegāli ierakstītais teksts tika pārsūtīts Rietumu radiostacijām, turklāt tas plašu rezonansi ieguva ar radio "Brīvā Eiropa" starpniecību. "(..) pateicos savai sievai un meitai, saviem tuviniekiem, draugiem un labvēļiem par uzticību un atbalstu; savam aizstāvim advokātam Beljānim par labiem nodomiem; pateicos valsts apsūdzības uzturētājam, kas parādīja man godu, sacīdams, ka Andrejs Saharovs ir mans domubiedrs, un spoži pierādīja savu nevarību,” rezumēja Astra.
"Es ziedotu vēl piecpadsmit savas dzīves gadus, savu brīvību, pat dzīvību, ja man būtu iespēja Latvijas televīzijā 15–20 minūtes uzrunāt latviešu tautu." Tā neilgi pirms savas otrās apcietināšanas 1980. gadu sākumā teica Astra.
Viņa vārdi daļēji piepildījās. Astra tika apcietināts, drīz vien pēc atbrīvošanas no soda nometnes neskaidros apstākļos mira, bet viņa tiesā nolasītais "pēdējais vārds" ir drosmīgākā, atklātākā un izteiksmes ziņā spēcīgākā publiskā uzstāšanās padomju okupācijas laikā, kas ieguva ļoti plašu publicitāti.
Vairāk par to iespējams lasīt šeit.
Video no pieminekļa atklāšanas redzams zemāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
