Remigrācija un ātrgaitas maģistrāle. Kā valdība iesaka veicināt ekonomiku Latgalē?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā plānā norādīts, ka Latvijas plānošanas reģionu sociālekonomiskās attīstības rādītājos vērojama tendence, ka Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģioni atpaliek no Rīgas plānošanas reģiona. Proti, starp tiem pastāv plaisa, kas mazinās visai lēni.

VARAM apkopotā informācija liecina, ka Latgales plānošanas reģionam ir viszemākais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, proti, 2020. gadā tie bija 8111 eiro, kas veido vien 36% no Rīgas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir 22 799 eiro.

2022. gadā Latgales reģiona vidējā bruto darba alga bija 961 eiro, kas ir 70% no vidējās bruto darba algas Latvijā. Latgales reģionā 2021. gadā bijuši arī zemākie mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli starp visiem reģioniem – 504 eiro, kas ir 74% no vidējā rādītāja Latvijā. Tāpat Latgales reģionā saglabājas augstākais bezdarba līmenis – 9,1%, salīdzinot ar vidējo 7,6% bezdarba līmeni Latvijā.

VARAM norāda, ka Latvijas Austrumu pierobežas galvenie izaicinājumi ir ekonomiskā atpalicība, mazāk pieejami pakalpojumi, apdzīvojuma saglabāšana un paaugstināti drošības riski. Tāpēc jaunā rīcības plāna mērķis ir panākt reģionālo attīstības atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latvijas Austrumu pierobežā efektīvus pasākumus ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, pakalpojumu pieejamībai un drošības pastiprināšanai, veicinot straujāku sociālekonomisko attīstību.

Plāna izstrādes ietvaros VARAM veica ministriju aptauju par esošiem un jauniem atbalsta pasākumiem Latgales plānošanas reģionam.

Rīcības plānā tika iekļauti pasākumi, kas vērsti uz Latvijas Austrumu pierobežas tautsaimniecības attīstību, drošības risku mazināšanu un apdzīvojuma un pakalpojumu tīkla pielāgošanu demogrāfijas tendencēm un prognozēm.

Rīcības plānam tiek noteikts mērķa rādītājs - Latvijas Austrumu pierobežā radītas 1100 jaunas darba vietas un piesaistītas privātās investīcijas 56 237 143 eiro apmērā.

Rīcības plānā ietverta virkne virzienu. Pirmkārt, attīstīt Latgales reģiona cilvēkresursus. To plānots panākt, pilnveidojot augstākās izglītības kvalitāti Latvijas Austrumu pierobežā. Tāpat iecerēts veicināt remigrāciju. "Ņemot vērā potenciālo remigrantu nogaidošo attieksmi pret atgriešanos Latvijā Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, nepieciešams pastiprināt darba ar potenciālajiem remigrantiem centienus," secina VARAM.

Tāpat plāns paredz paplašināt atbalstu uzņēmumiem, kas darbojas Latgales SEZ. VARAM rosina paplašināt un pagarināt Latgales SEZ atbalsta pasākumus, izveidot jaunus atbalsta pasākumus, pilnveidot SEZ pārvaldes funkcijas, kā arī SEZ iekļaut Alūksnes novadu.

Lai mazinātu nomales efektu, VARAM norāda uz nepieciešamību uzlabot Latvijas Austrumu pierobežas sasniedzamību. Attiecīgi rīcības plāns paredz jaunas ātrgaitas maģistrāles izbūvi, nodrošinot iespēju būtiski īsākā laikā sasniegt Austrumu pierobežas teritoriju no Rīgas un otrādi. Ministrijas ieskatā, tas uzlabos gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju attīstības iespējas.

Plāns arī paredz pielietot teritoriālo pieeju, veidojot un īstenojot nozaru politiku savstarpēji koordinēti un saskaņoti ar teritoriju attīstības prioritātēm, kā arī plānā uzsvērti atbalsta pasākumi, kas īstenojami Eiropas Savienības līmenī.

Rīcība plāna projekta saskaņošanas procesā saņemta arī virkne nevalstisko organizāciju (NVO) priekšlikumi. Latvijas pilsoniskā alianse un sabiedriskās politikas centrs "Providus" norāda, ka Latgalē ir tikai 7% no visām NVO, kuras darbojas Latvijā. "NVO sektors ir vājš, tam trūkst finansiālās kapacitātes un tikai 8,2% no visām NVO, kuras reģistrētas deviņās Latgales pašvaldībās, ir darbinieki," norāda biedrības.

Alianse un "Providus" aicina rīcības plānu papildināt ar pasākumiem, kas vērsti uz pilsoniskās sabiedrības un drošumspējas stiprināšanu Latvijas Austrumu pierobežā.

"Lai veicinātu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomisko izaugsmi, būtiska loma ir konkrētu atbalsta instrumentu ieviešanai, balstoties uz ieinteresēto pušu savstarpējo ietekmi un sadarbību. Tādēļ nepieciešami mūsdienīgi risinājumi ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus stiprinot sabiedrības drošumspēju, tai skaitā ieguldījumi cilvēkkapitālā, kas ir būtisks tautsaimniecības attīstības faktors," pauž NVO.

Savukārt Latgales Kultūras biedrības pārstāve, bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska aicina plānā paredzēt finansējumu informatīvās telpas stiprināšanai un sabiedrības izglītošanai. Viņa rosina Latvijas Televīzijas (LTV) pirmajā kanālā nodrošināt vismaz 10% raidlaika latgaliešu valodā katru dienu, kā arī izveidot regulārus raidījumus LTV programmās latgaliski, izmantojot Latgales multimediju studijas un neatkarīgo producentu iestrādnes. Biedrība arī iesaka dublēt latgaliski bērniem paredzēto saturu, kas ir pieejams portālā "lsm.lv".

Par minēto plānu vēl jālemj Ministru kabinetam.