Agnese Irbe vēlas mainīt Latvijas politisko vidi. Viņa ir pārliecināta, ka Rietumu, tostarp Latvijas, uzņemtais virziens ir bīstams un risinājums ir atgriešanās pie kristīgi konservatīvajiem pamatiem. Politikā gan Irbe nevēlas iet pati, bet nodot savas idejas un argumentus citiem.
Antīko zinātņu doktore līdzīgi domājošos pulcē konservatīvo intelektuāļu portālā "Telos", kas jau kļuvis par pretmetu progresīvos uzskatus pārstāvošajam "Satori". Irbes domubiedri izveidojuši izdevniecību "Kodoka" un ar viņas aktīvu līdzdalību uzsākuši konservatīvās domas konferenču ciklu "Demos". Irbe kļuvusi par šīs intelektuāļu kopienas redzamāko seju.
Iespējams, tas ir sākums tradicionālo vērtību aizstāvju pārdefinēšanai, kuru tēlu Latvijā līdz šim pamatā veido sadrumstalota burkšķēšana interneta komentāros. Organizēšanās radusies kā nepieciešamība, vēl pirms konservatīvi domājošie tiek izspiesti no publiskajām diskusijām un pirms sabiedrības neapmierinātā daļa ir radikalizējusies. Citviet tas jau ir noticis, viņa atzīmē.
Filozofijas profesors Raivis Bičevskis norādījis, ka konservatīvisms ir zaudējis saturu un tiek dēmonizēts, kā dēļ nepieciešams to skaidrot. Saprotu, ka jūsu šī brīža aktivitāšu mērķis ir darīt tieši to?
Jā, no vienas puses, tas ir zaudējis saturu, no otras puses, tiek dēmonizēts – tiek uzskatīts par labas sabiedrības ienaidnieku. Uzreiz ir skaidrs, ka tur ir pretruna. Viens no mērķiem manai un tagad arī konservatīvās domas konferences darbībai ir oponēt plašākai konservatīvisma jēdziena, konservatīvisma kā politiskas filozofijas iztukšošanai no satura.
Viens piemērs – visi zina, ka Apvienotajā Karalistē pastāv Konservatīvā partija, kas ir dibināta pirms gandrīz 200 gadiem un kas ir devusi ne tikai Lielbritānijas, bet visas Eiropas politikai ļoti nozīmīgas figūras, piemēram, Vinstonu Čērčilu un Mārgaretu Tečeri. Taču, ja jūs mūsdienās ieskatāties šīs partijas programmā, tad redzams, ka tā ir iesaistījusies tajā, lai tiktu atzīta viendzimuma laulība, un pēdējos gados aizstāvējusi transseksuālisma kustību.
Līdzīgas tendences redzam Latvijā. Joprojām ir Jaunā konservatīvā partija, kas savā programmā bija ierakstījusi, ka tā nelokāmi atbalsta laulību un ģimeni, un bērnu tiesības augt ar vecākiem, bet savā reālajā darbībā izgāja uz, manā izpratnē, nepieņemamiem kompromisiem ar liberālā, kreisi progresīvā spārna kustībām, organizācijām un domām. Līdzīgu ceļu šobrīd iet Zaļo un zemnieku savienība. Kā vēlētāji uz to reaģēs, mēs redzēsim nākamajās vēlēšanās.
Tradicionālā iebilde ir, ka politikā vienmēr jāmeklē kompromisi.
Jā, tādā ziņā demokrātijas ir plurālistiskas, bet tas nenozīmē, ka sociālais konservatīvisms pa šiem gadiem vai gadsimtiem būtu pazaudējis savus argumentus, savas pamataksiomas un pamatpremisas.
Mans uzdevums kā akadēmiķei un domātājai, kura rakstījusi doktora disertāciju par politikas jautājumiem, ir vēlreiz virspusē pacelt argumentus, kas aizstāv ne tikai nacionālo konservatīvismu, kam es piederu, bet arī sociālo konservatīvismu, kas ir ļoti aktuāls un nozīmīgs un ir cieši, cieši saistīts ar diezgan dramatisko dzimstības kritumu Latvijā, ar to, ka vairāk nekā 40% laulību tiek šķirti, ka pieaug to bērnu skaits, kuri uzaug tikai ar māti vai vienu no vecākiem.
Tā nav tikai emocionāla sūdzība, ka mums šī situācija nepatīk. Tieši pretēji – sociālās zinības pēdējo 30– 40 gadu laikā ir apkopojušas daudz pētījumu, kas ar objektīviem datiem var parādīt, ka sociālās struktūras degradācija tieši ģimeņu lomā kaitē bērniem. Tā samazina viņu kopējo skaitu, samazina bērnu vitalitāti, rada viņiem psiholoģisku trauslumu, ja viņi, piemēram, tiek pamesti, vecākiem šķiroties, kā rezultātā viņiem pašiem vēlāk ir grūtāk nodibināt stabilas, abpusēji apmierinošas, harmoniskas attiecības.
Labāk klājas bērniem, kuri auguši laulātu vecāku ģimenē kopā ar bioloģiskajiem vecākiem. Tas ir viens no argumentiem, kuru gribam uzsvērt, formulējot argumentus par labu sociālajam konservatīvismam. Tas nozīmē iestāties pret ģimenes jēdziena devalvāciju, tostarp pret partnerības likumprojektiem, kas tagad ir apturēti un par kuriem, iespējams, tiks rīkots referendums. Pret tiem arī aicinu parakstīties.
Bieži baidās no tā, ka konservatīvo pārstāvētās tā dēvētās tradicionālās vērtības ir arī Krievijas propagandas instruments, ko tā izmanto pret Eiropu. Politiķi no Viktora Orbāna līdz Marinai Lepēnai, kas par tām iestājas, ir saistīti ar Krievijas ietekmi.
Krievijas kārts nepārtraukti tiek izspēlēta. Patiesi ir dažādi likumprojekti, kas Krievijā pēdējos gados ir pieņemti un kurus es un citi konservatīvie, skatoties tikai uz šiem likumprojektiem, atbalsta.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
