Dienējošos suņus pēc dienesta beigām vispirms plānots piedāvāt iegādāties kinologam, kas kopā ar suni pildījis dienestu, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā konceptuāli atbalstītie grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā.
Saeimas preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka gadījumos, kad dienesta suns vai zirgs veselības stāvokļa, fizisko spēju vai psiholoģisko īpašību dēļ būs atzīts par nederīgu dienesta uzdevumu veikšanai, grozījumi likumā paredz pirms pārdošanas to vispirms piedāvāt iegādāties kinologam vai hipologam, kurš ar dzīvnieku bijis kopā dienestā.
Likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka dienesta dzīvnieks ir dzīvnieks, kurš apguvis specifiskas iemaņas un veic cilvēka noteiktu darbību.
"Līdz ar to šāda dzīvnieka dabiskie instinkti ir tikuši apslāpēti un aizstāti ar iemācītu uzvedības un reakcijas modeli. Šāda dzīvnieka atsavināšanas gadījumā piemērojama īpaša kārtība, uzņemoties atbildību par tā labturību un nodošanu tādas personas gādībā, kura var nodrošināt dzīvnieka specifikai atbilstošus dzīves apstākļus arī pēc dienesta beigām," norāda likumprojekta autori.
Tāpat likumprojekta autori norādījuši, ka personai, kura dienestu pildījusi kopā ar dzīvnieku, izveidojas cieša saikne ar to ne tikai dienesta laikā, bet arī ikdienā.
Pārsvarā šādi dienesta suņi personai tiek nodoti arī ikdienas aprūpē un dienesta suns pastāvīgi uzturas tās dzīvesvietā.
Tāpat jāņem vērā, ka, piemēram, atsavinot dienesta suni, kurš apmācīts uzbrukt, aizsargāt vai aizturēt bīstamu personu, pastāv risks, ka šāds suns var nonākt tādas personas rīcībā, kas to nespēj kontrolēt.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas (IeM) padotībā esošo iestāžu sniegto informāciju, laika posmā no 2021. gada 1. jūnijam līdz 2023. gada 1. jūnijam kopumā atsavināti 36 dienesta suņi un viens dienesta zirgs.
Lai grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā stātos spēkā, tie Saeimā jāskata trijos lasījumos.