Kopš Edgars Rinkēvičs 2023. gada vasarā stājies Valsts prezidenta amatā viņš apžēlojos četrus notiesātos, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejā.
2023. gada 19. decembrī Valsts prezidents izskatīja apžēlošanas lūgumus par 11 notiesātām personām.
No tiem 10 apžēlošanas lūgumi netika atbalstīti, bet viena notiesātā persona tika pilnīgi atbrīvota no papildsoda izciešanas.
Kopumā Rinkēvičs ir izskatījis 54 apžēlošanas lūgumus, apmierinot četrus.
Notiesāto personu apžēlošana ir viena no Valsts prezidenta tiesībām, ko nosaka Satversmes 45. pants.
Tiesības lūgt apžēlošanu ir personai, kura izcieš vai izcietusi sodu Latvijā; persona, kura notiesāta ārvalsts tiesā un nodota soda izciešanai Latvijā bez nosacījuma, ka apžēlošana nav piemērojama; personai, kura notiesāta Latvijā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgā ārvalsts iestāde piekritusi atzīt Latvijā pieņemto lēmumu par personas apžēlošanu.
Apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam var iesniegt notiesātās personas aizstāvis, likumiskais pārstāvis, vecāki, bērni vai laulātais.
Valsts prezidenta kancelejas apkopotā informācija liecina, ka visvairāk apžēlošanas lūgumu – 3391 – izskatījis bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, 1583 lūgumus izskatījis Andris Bērziņš, 1241 – Valdis Zatlers, 979 – Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis – 697, bet Egils Levits vismazāk – 409.
Ulmanis savulaik apžēlojis 219 ieslodzīto, Vīķe-Freiberga – 204, Zatlers – 122, Bērziņš – 79, Vējonis – 22, bet Levits – 21.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
