Ministru kabinets otrdien, 19. decembrī, izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" pamattrases būvdarbu Latvijā iepirkumu un noslēdzamā līguma priekšmetu un saturu, kā arī tā finansēšanas kārtību. Pamattrases projektā iekļauta arī Rīga un kopējās projekta izmaksas Latvijā aplēstas 3,7 miljardu eiro apmērā.
Satiksmes ministrijā (SM) portālu "Delfi" informēja, ka pirmās kārtas būvdarbu īstenošanai nepieciešami 165 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) preses konferencē pēc valdības sēdes skaidroja, ka 165 miljoni eiro ir tā summa, kas Latvijai pieejama "Rail Baltica" būvniecības darbu finansēšanai. Savukārt par tālākajiem darbiem varēs runāt tajā brīdī, kad būs saņemta būvatļauja, tiks atsavināti īpašumi un būs pārliecība par finansējuma pieejamību. Nākamgad SM informēs valdību par projekta ieviešanas scenārijiem.
Parakstot līgumu, Latvija uzņemsies valsts budžeta saistības tikai par pirmās kārtas būvdarbiem, kuriem jau nodrošināts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējums.
Līguma tvērumā ir iekļauta "Rail Baltica" pamattrases būvniecība ārpus Rīgas posmos Igaunijas robeža-Vangaži, Vangaži-Salaspils-Misa, Misa-Lietuvas robeža, kā arī dzelzceļa līnijas posma, kas ietver Rīgas pilsētas šķērsojumu un savienojumu ar lidostu "Rīga" divos atzaros, tostarp lidosta "Rīga"-Misa.
"Rail Baltica" pamattrases ārpus Rīgas būvdarbi ietvers dzelzceļa apakšbūves – uzbērumu, ceļa pārvadu, un dzelzceļa virsbūves – sliežu ceļu u.c. saistītās infrastruktūras izveidi. Minētie darbi aptuveni 230 kilometru garumā ir sadalīti divos reģionos – dienvidu (aptuveni 130 kilometru garumā) un ziemeļu (aptuveni 100 kilometru garumā), kuri savukārt sadalīti īsākos posmos jeb būvatļaujās.
Līgums ar būvdarbu veicēju izstrādāts, balstoties uz pasaulē atzītās Starptautiskās Inženieru konsultācijas federācijas FIDIC līguma noteikumiem (FIDIC Sarkanā grāmata). Līguma izpildei par piemērotu atzīta ietvarlīguma pieeja, kas Latvijai ļauj īstenot būvdarbus pa posmiem pēc vairāku priekšnosacījumu izpildes – pieejami būvprojekti, pabeigta nekustamo īpašumu atsavināšana un nodrošināts finansējums. Būvdarbu posmus paredzēts pasūtīt atbilstoši finansējuma pieejamībai – gan Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI jeb CEF), gan valsts līdzfinansējuma ietvaros.
Tāpat, balstoties uz starptautiski izplatīto agrīno iesaistes metodi, notiks būvnieka iesaiste jau noritošajā projektēšanas fāzē, tādējādi ļaujot optimizēt risinājumus atbilstoši būvnieka izvēlētajai būvniecības tehnoloģijai.
Līgumu plānots dalīt kārtās, sākotnēji pasūtot pirmās kārtas būvdarbus Bauskas novadā pie Iecavas, kur nākotnē atradīsies "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkts. Sākotnējie darbi ietvers dienvidu daļas reģionālās komandas un nepieciešamo resursu mobilizēšanu, būvprojektu izskatīšanu un sagatavošanos būvdarbiem, būvdarbu bāzes izveidi, kā arī dzelzceļa apakšbūves darbus saskaņā ar pirmajām piecām būvatļaujām 13 kilometru garumā.
Pirmās kārtas būvdarbu izmaksas paredzēts segt no EISI astotā (CEF8) un devītā (CEF9) projektu uzsaukuma finansējuma "Rail Baltica" projektam. Savukārt, turpmāko darbu pasūtīšanai un veikšanai finansējums plānots no nākamajiem EISI uzsaukumiem, tostarp desmitā uzsaukuma (CEF10). Lai nodrošinātu finansējumu pietiekošā apjomā piesakāmās aktivitātes realizēšanai, pieteikumi tiks gatavoti ciešā sadarbībā ar līguma izpildē iesaistītajām pusēm.
Papildus, ņemot vērā ietvarlīguma ievērojamo summu un darbības laiku, līgumā iestrādāts detalizēts indeksācijas mehānisms, tā izmaksas sedzot no EISI finanšu līdzekļiem.
Pēc līguma par "Rail Baltica" pamattrases būvdarbu Latvijā noslēgšanas, ko atbilstoši deleģējuma līgumam īstenos "Rail Baltica" nacionālais ieviesējs Latvijā "Eiropas Dzelzceļa līnijas", tā izpildes uzraudzību veiks "Rail Baltica" Latvijas vadības grupa. Tās galvenie uzdevumi būs līguma saistību un termiņu izpildes kontrole, īstenošanas uzraudzība un sekmēšana, naudas plūsmas kontrole, kā arī stratēģisko un finanšu risku vadība.
Vienlaikus SM gatavo informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu, izmaksām un īstenošanas plāniem, ar mērķi nodrošināt projekta funkcionalitāti un dzelzceļa līnijas savienojumu ar Eiropas dzelzceļa sistēmu līdz 2030. gadam. Papildus plānots rosināt grozījumus "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā, lai precīzi noteiktu iesaistīto pušu atbildības jomas un paātrinātu projekta ieviešanu. Indikatīvi ziņojums tiks izskatīts 2024. gada janvārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
