Darba procesā ar no amata aizejošo Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Jāni Garisonu bija izveidojušās viedokļa atšķirības, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Taujāts par iemesliem, kāpēc Garisons nolēma pamest valsts sekretāra amatu, Sprūds norādīja, ka darba procesa gaitā veidojušās viedokļu atšķirības, kas arī spēlēja zināmu lomu.
Politiķis neprecizēja, par kādiem jautājumiem amatpersonu skatījumi atšķīrušies, vien piebilstot, ka, neskatoties uz to, kopīgiem spēkiem arī ticis daudz paveikts.
Sprūds pārliecināts, ka, neskatoties uz Garisona aiziešanu, ministrijā tiks nodrošināta darba nepārtrauktība.
Savukārt premjere Evika Siliņa (JV) intervijā TV3 izteicās, ka tas esot tikai normāli, ka cilvēki grib kaut kādas pārmaiņas, uz kādām šajā gadījumā ejot Garisons. Viņa pēc būtības nekomentēja, vai Sprūdam ar Garisonu būtu izveidojies konflikts.
Siliņas vērtējumā, Garisons aizsardzības nozarē izdarījis daudz, piemēram, valsts aizsardzības dienesta ieviešanā un militārās industrijas attīstīšanā. Arī nākamajam ministrijas valsts sekretāram priekšā stāvot lieli izaicinājumi, jo aizsardzības nozarē vajagot stingru roku, tostarp iepirkumu organizēšanā.
Jau vēstīts, ka no janvāra Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra pienākumus pildīs līdzšinējais vietnieks Rolands Heniņš.
Sprūds ir pieņēmis Garisona atlūgumu un novērtē viņa paveikto aizsardzības nozarē.
Garisons iesniedzis aizsardzības ministram atlūgumu un mēneša laikā atstāšot darbu Aizsardzības ministrijā. Jaunas darba vietas Garisonam vēl neesot, un viņš esot "atvērts piedāvājumiem".
Garisons šajā amatā bija kopš 2015. gada. Pirms tam viņš ieņēma Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieka - politikas direktora amatu.
Atskatoties uz amatā aizvadītajiem astoņiem gadiem, Garisons sociālajā medijā "Facebook" norādījis, ka viņš kā galveno mērķi bija uzstādījis nepieciešamību attīstīt Latvijas pašaizsardzības spējas, kuru nodrošināšanai nepieciešamas ne tikai sarežģītas ieroču sistēmas, bet arī atbilstoši apmācīts personāls un nodrošinājums.
"Lai arī iekšējās reformās ir panākts daudz, lai vienkāršotu, padarītu procesus caurspīdīgākus, tomēr vēl ir darāms daudz, lai pārmaiņas kļūtu neatgriezeniskas. Tāpat jau šī procesa sākumā bija skaidrs, ka ir daudzi, kas to nevēlas," uzsvēris Garisons.
Krievijas karš Ukrainā ir neskaitāmas reizes apliecinājis, ka Latvijai tāpat kā citiem NATO sabiedrotajiem ir jāgatavojas. Kamēr Ukraina cīnās par savām tiesībām uz brīvību, mums ir dots laiks sagatavoties un nepieļaut Krievijas uzbrukumu, pauž amatpersona.
"Viens no mūsu darbiem ir nodrošināt Latvijas armiju ar pietiekamiem munīcijas krājumiem. Katrā ziņā mūs gaida lieli izaicinājumi," norādījis Garisons.
Viņš arī atsaucas uz Vācijas aizsardzības ministra pausto, ka Eiropas Savienībai ir pieci līdz astoņi gadi, lai nostiprinātu savas militārās spējas, kāpinātu industrijas kapacitāti un militāri sagatavotos jaunām Krievijas agresijas izpausmēm.
Tādēļ pašlaik maksimāli jākoncentrējas uz savu kaujas spēju celšanu, personālsastāva skaitlisko palielināšanu Bruņotajos spēkos un Austrumu robežas nostiprināšanu. Militārās industrijas kapacitāte Eiropā ir nepietiekoša, un bez industriālās bāzes līdz šim nav neviens nopietns karš uzvarēts, teikts paziņojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
