Šajā nedēļas nogalē Evikas Siliņas (JV) vadītais Ministru kabinets būs strādājis 100 dienas un premjerministre pauž gandarījumu, ka valdība spējusi izpildīt dotos solījumus, savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs novērtē Ministru kabineta rīcībspēju, sniedzot savu redzējumu par turpmāk darāmo.
Trešdien, 20. decembrī, Valsts prezidents Rīgas pilī tikās ar Siliņu iknedēļas sanāksmē, pēc kuras abi politiķi preses konferencē informēja par pārrunāto. Viens no sarunas tematiem bijis par valdības 100 dienās paveikto.
Siliņa uzsvēra, ka viņai ir liels lepnums par valdības komandu un doto solījumu izpildi. Viņa informēja, ka valdība pirmajās 100 dienās ir lēmusi par mērenāku elektroenerģijas cenu kāpu, ticis lemts par banku nodokļa ieviešanu, pieņemta Stambulas konvencija un lemts par partnerības regulējuma ieviešanu, kā arī valdība uz Saeimu virzījusi priekšlikumu hipotekāro kredītu ņēmējiem vieglāk nomainīt banku. Viņa arī piebilda, ka uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir izbūvēts žogs.
Kā neizpildītu uzdevumu Ministru prezidente minēja jauno vispārīgās izglītības modeļa ieviešanu, kas vēl nav izstrādāts, bet Izglītības un zinātnes ministrija to drīzumā varētu nodot apspriešanai.
Kā turpmāk risināmos darbus Siliņa nosauca birokrātijas mazināšanu, veicināt konkurētspējīgu izglītību, kā arī veicināt finanšu sektoru. "Valdība ir enerģijas pilna," uzsvēra Siliņa.
Savukārt Rinkēvičs piebilda, ka, spriežot pēc tā, ko Ministru prezidente minēja, var secināt, ka valdība ir strādājusi pie vairāku jautājumu risināšanas. Viņš arī piebilda, ka faktu par valdības rīcībspēju apliecina tas, ka tā izstrādāja budžetu, kas guva atbalstu Saeimā.
Valsts prezidents arī izcēla trīs lietas, kuras valdības darbā vērtējamas atzinīgi. Pirmkārt, tika pieņemts budžets. Otrkārt, valdība ātri vienojās par atbalsta pasākumiem saistībā ar elektroenerģijas tarifiem. Treškārt, faktiski tūlīt tiks pabeigta robežas izbūve ar Baltkrieviju.
Tāpat Valsts prezidents minēja jautājumus, kuriem valdībai vajadzētu pievērsties 2024. gadā. Pirmkārt, stiprināt iekšējo drošību, domājot par iekšējās drošības sistēmā strādājoši atalgojuma celšanu. "Ceru, ka šo darbinieku atalgojums būs viena no 2025. gada budžeta prioritātēm," piebilda Rinkēvičs.
Otrkārt, pēc Valsts prezidenta domām, nākamgad valdībai aktīvāk jādomā par birokrātiskā sloga mazināšanu. Viņa ieskatā, valdībai būtu jāpārskata atsevišķi likumi, jāatceļ atsevišķas normas.
Treškārt, jādomā par to, "kā iziet no ikdienas komforta zonas un lieliem mērķiem", lai valsts kļūtu konkurētspējīgāka un ekonomikā tiktu panākts izrāviens, lai būtu sajūta, ka neatpaliekam no kaimiņiem.
"Jādomā, kā vairāk veicināt uzņēmējdarbību, lai prognozētie ekonomikas rādītāji būtu labāki," uzsvēra Valsts prezidents.