Arī ārzemēs studējošajiem – Tiesībsargs aicina mainīt 'Studētgoda' stipendiju saņēmēju klāstu

Jansons jau reiz bija paudis kritiku, ka stipendija "Studētgods" nebija pieejama visu kursu studējošajiem. Pēc tam Saeima veica likuma grozījumus un noteica, ka sociālajai stipendijai var pieteikties visu kursu Latvijas augstskolu pilna laika klātienes bakalaura un koledžas līmeņa studējošie, kuri atbilst pārējiem stipendijas saņemšanas kritērijiem.

Tagad Jansons atkārtoti mudina veikt izmaiņas stipendijas regulējumā, jo esošajā risinājumā neesot "ievērots vienlīdzības princips", proti, stipendija "Studētgods" tiek piešķirta tikai Latvijas augstskolās studējošajiem, bet ne tad, ja jaunietis izvēlējies studēt ārvalstīs. Tiesībsargs uzskata, ka ar šādu atšķirīgu attieksmi tiekot pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, un ir aicinājis Saeimu līdz nākamā gada 1. jūnijam mainīt regulējumu.

"Vēl pavisam nesen vērsām sabiedrības uzmanību uz pozitīvu risinājumu saistībā ar šo stipendiju. Ar tiesībsarga iesaisti tika panākts, ka stipendiju "Studētgods" varēs saņemt visu kursu Latvijas augstskolu pilna laika klātienes bakalaura un koledžas līmeņa studenti, kuri atbilst šīs stipendijas saņemšanas kritērijiem. Šobrīd tiesībsargs ir konstatējis vēl vienu sociālās stipendijas "Studētgods" nepilnību – uz to nepamatoti liegts pretendēt studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri mācās augstskolās ārpus Latvijas," klāsta tiesībsargs .

Kā norāda birojā, pie tiesībsarga vērsušās "daudzbērnu ģimenes, paužot viedokli, ka šāds nosacījums neatbilst vienlīdzības principam". Vērtējot stipendijas "Studētgods" piešķiršanas nosacījumus, tiesībsargs secinājis, ka likumdevējs esot noteicis "nepamatoti atšķirīgu attieksmi" pret tiem Latvijas studējošajiem, kas ir izvēlējušies studēt ārpus Latvijas un neesot "pienācīgi pamatots stipendijas piešķiršanas nosacījumu atšķirīgās attieksmes mērķis", līdz ar to neesot ievērots Satversmē nostiprinātais vienlīdzības princips.

Papildus tam tiesībsargs vērtēja arī pārbaudes lietas laikā saņemto Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pamatojumu atšķirīgās attieksmes noteikšanai. Tiesībsargs secināja, ka viens no atšķirīgās attieksmes mērķiem esot bijis citu nodokļu maksātāju interešu aizsardzība, taisnīgi izlietojot budžeta līdzekļus sociālā atbalsta sniegšanā studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm. IZM arī skaidrojusi, ka vēlas veicināt, ka studējošie no daudzbērnu ģimenēm izvēlās studijas Latvijas augstskolās.

Tiesībsargs apšauba, vai "Studētgods" mērķus – finansiāli atbalstīt spējīgākos studējošos no sociāli aizsargājamām personu grupām – varot sasniegt ar "šādas atšķirīgas attieksmes noteikšanu", jo "no sociālā viedokļa ārvalstīs studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm un viņu ģimenēm ir tāda pati vajadzība pēc finansiāla atbalsta kā Latvijā studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm".

Tiesībsarga ieskatā, IZM neesot sniegusi atbildi "uz būtiskāko vienlīdzīgas attieksmes jautājumu, ar ko attiecīgās grupas atšķiras no sociālo vajadzību viedokļa, ievērojot, ka sociālā stipendija "Studētgods" ir izveidota kā sociālā atbalsta sistēmas elements studējošajam un daudzbērnu ģimenei kopumā".

"Šī stipendija netika veidota kā augstākās izglītības finansēšanas līdzeklis, bet kā sociālā atbalsta līdzeklis. Labums, ko sabiedrība iegūst ar atšķirīgo attieksmi pret studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm, kas studē ārvalstu augstskolās, nav ilgtspējīgs un taisnīgs," apgalvo Jansons, "tādējādi to nevar atzīt par lielāku labumu iepretim zaudējumam, ko cieš studējošie no daudzbērnu ģimenēm, kas studē ārvalstu augstskolās, un viņu ģimenes. Veicināt daudzbērnu ģimeņu studējošo izvēli par labu Latvijas augstskolām efektīvāk var ar citiem līdzekļiem, piemēram, ieviešot citas valsts atbalstītas Latvijas augstskolu stipendijas."