'Kā biezā miglā' – revidenti kritiski vērtē Rēzeknes finanses

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Rēzeknes pilsētas budžetā 2023. gadā pietrūkst 3,9 miljonu eiro. Finanšu ministrija (FM) vērsās Ģenerālprokuratūrā, kā arī citās tiesībsargājošajās iestādēs, lai izvērtētu Bartaševiča un domes darbinieku atbildību par izveidojušos finanšu situāciju pašvaldībā.

Situāciju vērtēja arī Valsts kontrole, kas šodien publiskoja revīziju par Rēzeknes pašvaldības finansēm, kurā tika vērtēts, vai pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša tiesību aktiem.

Kā atzīst Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere, revīzijas fokuss bija tieši Rēzeknes pašvaldības atbildība par grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī par to, vai nodrošināta tiesību aktiem atbilstoša, caurskatāma, prognozēs pamatota un realizējama budžeta vadība.

Necaurskatāma budžeta vadība

Revidenti norāda, ka Rēzeknes kopbudžetu veido deviņu institūciju budžeti, ko katra no tām atsevišķi sagatavo un iesniedz Rēzeknes Finanšu pārvaldē apkopošanai un pārbaudei. Savukārt budžeta izstrādes virzību nodrošina Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupa, kuras uzdevumos ietilpst ieņēmumu prognožu izskatīšana un akceptēšana, izdevumu kontrolskaitļu izskatīšana un akceptēšana, investīciju prioritāšu noteikšana, budžeta projekta kopsavilkuma akceptēšana. Savukārt Finanšu un budžeta komitejas viens no uzdevumiem ir izskatīt un apstiprināt pašvaldības budžetu pirms tā virzīšanas apstiprināšanai domes sēdē.

Kā informē Valsts kontrolē, 2023.gada budžeta izstrādē no sākotnējā institūciju pieprasījuma līdz budžeta apstiprināšanai domes sēdē 2023. gada 10. februārī, budžeta projekts tika vairākkārt vērtēts Budžeta vadības grupā.

Revīzijā konstatēts, ka neraugoties uz pieejamo informāciju par budžeta līdzekļu iztrūkumu vairākās pozīcijās, budžeta izdevumu kontrolskaitlis, kas tika noteikts 2022. gada līmenī, tika samazināts vēl par 8%. Rezultātā 2023. gada budžets tika virzīts un apstiprināts bez izdevumiem un resursiem to segšanai vismaz trim mēnešiem jeb neieplānojot vismaz 8,68 miljoni eiro.

Vienlaikus Finanšu komiteja, kurai ir jāizskata un jāapstiprina budžets pirms tā virzīšanas apstiprināšanai domes sēdē, netiek iesaistīta budžeta projektu caurskatīšanas sēdēs, kad tiek lemts par budžeta iespējām, tādējādi visiem Finanšu komitejas deputātiem var nebūt pieejama pilnīga informācija par institūciju budžetu vajadzībām.

Noklusē reālo naudas iztrūkumu

Revīzijā konstatēti būtiski trūkumi arī budžeta izpildes un kontroles procesā, tostarp grozījumu budžetā sagatavošanas un apstiprināšanas procesā. Valsts kontrole informē, ka Finanšu ministrija (FM) vairākkārt norādīja, ka pašvaldībai jaunus aizņēmumus saņemt nav iespējams, kā arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) vairākiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansētajiem projektiem šogad apturējusi vismaz trīs miljonu eiro apmērā, par ko Rēzekne bijusi informēta jau 2021. gadā. Tomēr ne Budžeta vadības grupa, ne Finanšu komiteja, ne dome budžetu attiecīgi nekoriģēja par iepriekš plānotajiem, bet nesaņemtajiem aizņēmumiem 7,77 miljonu eiro apmērā. "Rezultātā nav norādīta reālā situācija par finanšu līdzekļu iztrūkumu," secina revidenti.