Rēzeknes pašvaldība bez ārkārtas aizdevuma neiztiks, norāda Ašeradens

Uz tikšanos ar finanšu ministru nebija ieradusies Rēzeknes domes politiskā vadība, tajā piedalījās vien Rēzeknes domes izpilddirektors, finanšu vadība un opozīcijas deputāti.

Ašeradens norādīja, ka trešdien Valsts prezidents izsludinājis valsts budžetu un likums paredz, ka pašvaldībām savi budžeti jāsagatavo divu mēnešu laikā no valsts budžeta izsludināšanas.

Ministrs skaidroja, ka pirmie aprēķini par nākamā gada budžetu FM bija pat labāki nekā pašvaldībai pašai. Ministrija rēķinājusi, ka Rēzeknes budžetā būs 14,6% deficīts, bet konstatēts, ka pie potenciālajiem 48,9 miljonu eiro ieņēmumiem un 59,7 miljonu eiro izdevumiem, deficīts būs ap 10 miljoniem eiro jeb 20%.

Ašeradens uzsvēra, ka šī ir ārkārtējā situācija, un, ja tas attiektos uz valsts budžetu, tad starptautiskā sabiedrība meklētu veidus, kā to atrisināt un stabilizēt valsts finanses.

Finanšu ministram nav saprotama Rēzeknes domes politiskās vadības attieksme, kas tehniski pašvaldību novedusi gandrīz līdz bankrotam. Ašeradens uzsvēra, ka Rēzeknes domes politiskās vadības neierašanās uz tikšanos ir gļēvulība.

Ašeradens uzsvēra, ka arī Valsts kontroles (VK) ziņojums pierāda, ka pašvaldībai ir problēmas, pašvaldība 2023. gadā nav patiesi atspoguļojusi savus izdevumus, un pēdējos divus mēnešos slēpa patiesās izmaksas budžetā, un budžets tika apstiprināts bez šīm izmaksām. FM, mēģinot stabilizēt finanšu procesus pašvaldībā, konstatēja, ka ir deviņas dažādas grāmatvedības, kas sadarbojas ar grūtībām. Tāpat arī revidents, zinot pašvaldības rīcību, atteicies ar to sadarboties.

Finanšu ministra ieskatā būtu pareizi, ja pašvaldība aicinātu kādu lielo auditoru palīdzēt, kas demonstrētu pašvaldības vēlmi sakārtot lietas pašvaldībā. Tas arī palīdzētu pašvaldībai izveidot vienotu grāmatvedības sistēmu.

"Ja pašvaldība demonstrēs vēlmi uzrādīt patiesās izmaksas, un mēs saprotam patieso asinsainu, varēsim saprast, kā tikt ārā no šīs situācijas," teica Ašeradens.

Patlaban Rēzeknes pašvaldība bez ārkārtas aizdevuma neiztiks, sacīja Ašeradens. Ja pašvaldība saka, ka pirms izmaksu pārskatīšanas budžeta deficīts ir 10 miljoni eiro, tad piecus miljonus eiro vajag aizdevumā. Ašeradens uzsvēra, ka tas ir komplicēti, jo pašvaldība ir izsmēlusi savu aizņemšanās limitu - ja pieļaujamais līmenis ir 20%, tad Rēzeknei tas jau patlaban ir 24% no budžeta.

Ašeradena ieskatā valstij un Rēzeknei jādomā par īpašu aizņemšanās veidu, ilgtermiņā gatavojot ar noteiktiem nosacījumiem tādu paketi, kas nodrošinātu, ka pašvaldība saņem līdzekļus un var funkcionēt. Ministrs uzsvēra, ka svarīgi neveidot viena gada budžetu, bet jābūt vismaz trīs gadu vīzijai, kā pilsēta iet ārā no dziļās krīzes, kurā pilsētu ievedusi tās vadība, rīkojoties bezatbildīgi.

"Ja pašvaldība ar savām finansēm rīkosies kā gādīgs saimnieks, skaidrs, ka nāksim palīgā un stabilizēsim pilsētas finanses, lai tā varētu atgriezties pie ekonomiskās izaugsmes," sacīja Ašeradens.

Ministrs piebilda, ka 22. janvārī būs redzams, vai Rēzeknes domei ir apņēmība kaut ko mainīt pilsētas situācijā. Patlaban ministram neesot skaidrs, kā rīkosies pašvaldības politiskā vadība.

"Tas būs patiesības mirklis, vai pašvaldībai ir vēlme un plāns kaut ko darīt. Ja nebūs, tad valdība pieņems savus lēmumus," sacīja Ašeradens.

Viņš piebilda, ka būtiski ir nepasliktināt situāciju vienā no lielākajām Latgales pašvaldībām, tāpēc pēc 22. janvāra valdības lēmumi varētu būt arī skarbi.

Pašvaldības izpilddirektors Raimonds Olehno preses konferencē sacīja, ka, neskatoties uz sarežģīto situāciju, pašvaldības dienesti un institūcijas turpina darbu un pilda savas funkcijas.

Tāpat ir saskaņots grafiks VK ziņojumā minēto trūkumu novēršanai, ko veiks pašvaldības izpilddirekcija. Olehno sacīja, ka notiek arī darbs pie budžeta projekta un pašvaldība apzinās, ka bez stabilizācijas pasākumiem nevarēs pārvarēt esošo situāciju.

Jau ziņots, ka Rēzeknes pašvaldības 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, secināts VK veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai Rēzeknes pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša regulējumam.

Revīzijā VK sniegusi negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

VK norāda, ka Rēzeknes kopbudžetu veido deviņu institūciju budžeti, ko katra no tām atsevišķi sagatavo un iesniedz Rēzeknes Finanšu pārvaldē apkopošanai un pārbaudei. Savukārt budžeta izstrādes virzību nodrošina Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupa, kuras uzdevumos ietilpst ieņēmumu prognožu izskatīšana un akceptēšana, izdevumu kontrolskaitļu izskatīšana un akceptēšana, investīciju prioritāšu noteikšana, budžeta projekta kopsavilkuma akceptēšana un virzība apstiprināšanai.

Tāpat budžeta izstrādes virzību nodrošina arī Finanšu un budžeta komiteja, kuras viens no uzdevumiem ir izskatīt un apstiprināt pašvaldības budžetu pirms tā virzīšanas apstiprināšanai domes sēdē.

Kopš šā gada maija, kad FM vērsa Rēzeknes uzmanību uz augstām uzņemtajām saistībām un noteica sagatavot rīcības plānu finanšu situācijas stabilizēšanai, bija kritiski svarīgi iegūt korektu finanšu informāciju, norāda VK. Revīzijā konstatēta gan Rēzeknes sagatavotā rīcības plāna nesakritība ar budžeta grozījumiem, gan būtiski trūkumi Rēzeknes stabilizācijas plānā.

Vienlaikus VK pārstāvji atzina, ka jau revīzijas laikā VK ir sadarbojusies ar tiesībsargājošajām iestādēm - Valsts policiju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Informācijas apmaiņa noritējusi gan revīzijas laikā, gan turpinās šobrīd.