Dievam nevajag degvielu, viņam no mums neko nevajag, tāpēc viņš mīl nesavtīgi. Ziemassvētku prieka noslēpums ir tieši Dieva tuvošanās cilvēkam noslēpums, ko pamanīt mudina spožās Ziemassvētku eglītes, sprediķī Kristus piedzimšanas svētku vakara dievkalpojumā Rīgas domā sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags.
Sprediķa iesākumā viņš atgādināja, ka Ziemassvētkos ir noslēpums, turklāt tie mums saistās vispirms ar prieku. Šim Ziemassvētku prieka mīklas atminējumam pavedienu var dot eglīte, ko mēs pušķiojam svētku priekšvakarā. Liesmiņās mirdzošajai eglītei ir iespaidīgs pirmtēls – Mozus, iedams pa tuksnesi, ierauga degošu ērkšķu krūmu, kurš deg, bet nesadeg. Un tas viņu pārsteodz, jo Mozus zina, ka malka, kad deg, tā sadeg. Katra viņam zināmā degviela sadeg. Kas tas ir? Tā ir zīme. Un ko šovakar tā var pateikt mums, vaicāja garīdznieks.
"Ja kāds jautātu, kas ir Dievs, ko jūs teiktu? Visparastākā atbilde būtu – Dievs ir augstākā būtne. Un ziniet, no tā nekļūst priecīgi. Dievs ir kaut kur augstu, līdz kurienei ir tāls un grūts ceļš. Antīkajā pasaulē domāja, ka augstu – tas ir aiz mākoņiem, Olimpa kalna virsotnē. Pirmie Padomju kosmonauti devās pēc Dieva kosmosā un ziņoja, ka neesot viņu redzējuši. Cilvēce sūta kosmosā zondes un ieliek tajās informāciju par Zemi un par cilvēkiem, tās ceļo ārpus Saules sistēmas robežām, bet nav ziņu, ka tās būtu sasniegušas Dievu. Tad varbūt Dieva nemaz nav?" sprediķī teica Vanags.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
