Melnā spieķa noslēpums – kā 1936. gadā atrada Kurmenes baznīcas apzadzēju

"Naktī uz 25. novembri nezināms ļaundaris uzlauzis Kurmenes Romas katoļu draudzes baznīcu un nozadzis no ģērbkambara divus sudraba biķerus, sudraba dievmaizes trauku, krustu, 60 centimetrus augstu, un relikvijas krustu, 30 centimetrus augstu. Ir norādījumi, ka noziedznieks pār robežu devies uz Lietuvu." Šādi par noziegumu Kurmenē 1936. gada 26. novembrī vēstīja vietējais laikraksts "Zemgales Balss".

25. novembra rītā nozieguma vietā ieradās Vecmuižas policijas iecirkņa priekšnieks Vilis Mednis, kriminālpolicijas uzraugs Kārlis Lauciņš un kriminālpolicijas inspektors no Jelgavas. Likumsargi noskaidroja, ka ļaundaris bija paņēmis koka kāpnes un koka urbi no lauku mājām, kas atrodas pārsimts metru attālumā no baznīcas. Ar kāpnēm zaglis piekļuva pie aptuveni trīs metrus augstā baznīcas loga, izsitot stiklu, atdarīja loga slēdzenes un caur atvērto logu iekļuva dievnamā, kur ar urbja palīdzību atvēra ģērbkambara durvis un paņēma baznīcas rituāla priekšmetus.

Kam pieder boze?

"Zaglis nav atstājis nekādas pēdas, ne arī pirkstu nospiedumus, bet pie ģērbkambara durvīm pamests melns dzelzs spieķis ar niķelētu rokturi. Prāvests un baznīcas personāls apliecina, ka spieķis nav viņu, un izsaka aizdomas, ka to pametis ļaundaris," 1937. gada janvārī noziegumu aprakstīja žurnāls "Policija". Cenšoties noskaidrot spieķa īpašnieku, likumsargi noskaidroja, ka tāda pati boze ir manīta jau vairākkārt sodītajam Antonam Markēvičam, kurš dzīvoja netālu no Kurmenes baznīcas. Markēvičs ciemā vairākas dienas nebija manīts, un neviens nezināja, kur viņš ir palicis.

27. novembrī Vilis Mednis vērsās apkārtējos policijas iecirkņos ar lūgumu sniegt ziņas par Markēviča atrašanās vietu, un jau 29. novembrī