Kļūda ir runāt par to, ka ‘katram ir sava Latvija’ – politologi kritizē un slavē Rinkēviča runu

Gan Siliņa, gan Rinkēvičs teica savu pirmo gadumijas uzrunu kopš stāšanās amatā.

Kā komentēja Ikstens, premjere vairāk runāja par konkrētākām lietām, tā bija tāda savdabīga atskaite par to, ko viņas vadītā valdība šajos četros mēnešos iespējusi.

Pēc formas Ikstenam nenākot prātā neviena cita premjera uzruna, kas notiktu tik konkrētā vidē, apkārt trokšņojot bērniem. Tā bijusi patīkama atkāpe no ierastās vienmuļības, kur vientuļš premjers runā eglītes kompānijā. Tomēr runai drusku pietrūcis svinīguma.

Runājot par saturu, nebija nekā tāda, kas būtu ļoti iespiedies atmiņā, kā tas gadījies citkārt, sacīja eksperts. Birokrātijas mazināšanu, ko Siliņa minēja, gan varot uzskatīt par Jaunā gada apņemšanos, nevis par kādiem konkrētiem veikumiem.

"Sirdi sildīja stāsti par izglītību, tur gan vēl ir neprātīgi daudz darāmā," bilda politologs. Jautājums, kurš teiks uzrunu nākamajā gadā, bet šobrīd nevarētu teikt, ka valdība ārkārtīgi veiksmīgi risina izglītības sektora problēmas, vērtēja eksperts, piebilstot, ka vairāk redz lēkāšanu pakaļ notikumiem un arodbiedrību spiedienam.

Ikstenam šķitis jauki, ka premjere savā runā pieminējusi latviešu valodas nozīmi. Tikmēr premjeres runas sākums, kurā viņa minēja, ka labākā investīcija ir investīcija bērnos, politologa ieskatā, nav bijis veiksmīgs. Šai sakarā vēl sliktāk būtu tikai minēt pensiju sistēmas ilgtspēju, un tad tas viss aizietu pavisam nelāgā gultnē, norādīja eksperts.

Savukārt Valsts prezidenta Rinkēviča uzruna Ikstena vērtējumā bija vairāk cilvēcīga. Formas ziņā prezidenta uzruna bijusi ļoti ierasta.

Politologs atzīmēja, ka runāt par uzdrīkstēšanos un darīšanu ir jauki, bet liela kļūda ir runāt par to, ka "katram ir sava Latvija". Piemēram, tad iznāk, ka Tatjanai Ždanokai būs sava Latvija, Rinkēvičam būs sava, un Andrim Šķēlem sava, un tas politologa ieskatā ir ļoti neveiksmīgs runas noslēgums.

Savukārt politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis pauda, ka Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pirmā Jaungada uzruna uzlika jaunu latiņu, kā ir jāuzrunā sabiedrība.

Pēc eksperta teiktā, Rinkēviča runu varētu dēvēt par mēģinājumu mīļi uzrunāt sabiedrību ļoti vienkāršā stilā. Tas esot jaunums Latvijā. Politologs neatceras, kurš vēl būtu mēģinājis šādā veidā uzrunāt sabiedrību.

Prezidents akcentējis pašas sabiedrības, cilvēku svarīgumu, sevi noliekot "drusku otrajā plānā". Tas vien, ka Rinkēvičs atzīmēja, ka daudzi pusi viņa runas varbūt nedzirdēs, jo mājās ir čalas, – Rajevskis to vērtē kā pazemību ļoti augstā līmenī. Politologa ieskatā, tas arī ir tas, ko sabiedrība sagaida no saviem politiskajiem līderiem. Šī runa uzliek jaunu latiņu, kā ir jāuzrunā sabiedrība Jaunajā gadā, uzskata eksperts.

Savukārt premjeres Evikas Siliņas (JV) uzrunu Rajevskis vērtē kā mazliet eklektisku, neizvēloties vienu galveno tēmu, bet pārlecot no vienas tēmas uz otru, mēģinot pateikt ļoti daudz ko, kas esot samērā pierasti Latvijas premjeru uzrunās. Arī pārejas no vienas tēmas uz otru neesot bijušas "nopulētas", tomēr kopumā runa esot atzīstama par labu.

Politilogs izteicās, ka viņš gan nezinot, vai premjere ar prezidentu bija runājuši par šo tēmu, bet viņu runas nedaudz sasaucās, jo arī Siliņa mēģinājusi ielikt savā runā emocijas. Tomēr runas tēmu daudzveidība traucējusi viņai panākt maigā un programmatiskā savienojumu.

Rezultātā prezidenta runa varētu būt tā, ko atceras ilgāku laiku, jo Siliņa savu runu "varēja teikt Jaungadā, varēja teikt Ziemassvētkos un Lieldienās". Sākums bijis tāds, kas šķietami liecinājis par bērniem kā šīs runas galveno tēmu, bet tad tajā parādījusies Ukraina un vēl citas tēmas.