Valsts kontroles padome apstiprinājusi 13 jaunu lietderības un 3 atbilstības revīziju tēmas 2024. gadam, kuras tā uzsāks papildu likumā noteiktajām 27 finanšu revīzijām. Tāpat turpinās darbs pie 40 jau iepriekš sāktām revīzijām. Jaunajās revīzijās Valsts kontrole turpinās veltīt uzmanību cilvēkkapitāla jautājumu vērtēšanai resoros, kur pastāv ilgstoši neatrisinātas un samilzušas problēmas, kā arī pievērsīsies valsts budžeta izdevumiem un ieņēmumiem stratēģiskās jomās un "Zaļā kursa" un klimata neitralitātes jautājumiem, "Delfi" informēja iestādē.
"Izstrādājot revīzijas plānus, kur tas ir iespējams un kur tas ir lietderīgi, revīziju komandas salīdzinās Latvijas un kaimiņvalstu situāciju identificētajos jautājumos un vērtēs mūsu valsts virzību uz Latvijas Nacionālā attīstības plānā (NAP2027) iezīmētajām prioritātēm. Lietderības revīzijās ir plānots vairāk vērtēt ekonomiskumu un produktivitāti, un iespēju robežās arī administratīvā un birokrātiskā sloga mazināšanu, sniedzot konkrētus ieteikumus revidējamām institūcijām," norāda valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Tāpat viņš norāda, ka "lielākā daļa jauno revīziju ir lietderības revīzijas, kurās vērtēs lietderības aspektus – vai valsts līdzekļi izmantoti pietiekami ekonomiski un vai ar valsts pakalpojumiem sasniegts pietiekami labs rezultāts? Ja atbilstības revīzijās meklējam atbildi uz jautājumu "Vai lietas tiek darītas pareizi?", tad lietderības revīzijās – "Vai tiek darītas pareizās lietas?"".
Ar cilvēkkapitālu saistītus jautājumus revīzijās iecerēts vērtēt tajos resoros, kuros ilgstoši pastāv šī problemātika un līdz šim nav izdevies rast risinājumus. Piemēram, iekšlietu resorā tiks vērtēts, kā noturēt policistus dienestā un turpināt viņus nodarbināt arī pēc atvaļināšanas no dienesta. Savukārt izglītības resorā tiks vērtēts, vai ir radīti un izpildīti visi priekšnoteikumi, lai nodrošinātu izglītojamajiem kvalitatīvu un mūsdienīgu vispārējo izglītību. Plānots, ka Valsts kontrole vērtēs atlīdzības sistēmas reformas progresu valsts pārvaldē.
Visas jaunās 2024. gada revīziju tēmas
- "Vai ir radīti un izpildīti visi priekšnoteikumi, lai nodrošinātu izglītojamajiem kvalitatīvu un mūsdienīgu vispārējo izglītību?"
- "Vai ieguldījumi energoefektivitātes uzlabošanā un siltumapgādes sistēmu attīstībā ir pārdomāti un savstarpēji saskaņoti?"
- "Vai Satiksmes ministrija nodrošina efektīvu attīstības plānošanas dokumentos plānoto pasākumu īstenošanu, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķus transporta nozarē 2030. /2050. gadā?"
- "Ostu attīstības fonda darbības efektivitāte un līdzekļu izlietojuma lietderība."
- "Kā noturēt policistus dienestā un turpināt nodarbināt arī pēc atvaļināšanas no dienesta?"
- "Vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta efektīvi?"
- "VAS "Latvijas valsts meži" pārvaldīšanā esošo mežu ilgtspējīga apsaimniekošana."
- "Vai ELFLA finansētie projekti saglabā ilgtspēju arī pēc uzraudzības perioda beigām?"
- "Vai pašvaldībās ieviestā atvieglojumu un atlaižu sistēma ir efektīva?"
- "Vai pašvaldības izveidotā administratīvo sodu sistēma ir efektīvs instruments iedzīvotāju interešu nodrošināšanai?"
- "Vai Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi ir efektīvi un atbilstoši konkrētas problēmas risinājumam?"
- "Vai mākoņpakalpojumi valsts pārvaldē tiek izmantoti drošā veidā?"
- "Vai pašvaldības lietderīgi pārvalda nekustamos īpašumus?"
- "Vai Zemkopības ministrija veicot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidi ir rīkojusies tālredzīgi un ievērojot labas pārvaldības principus?"
- "Vai budžeta vadība pašvaldībās ir nodrošināta atbilstoši labas pārvaldības principiem un nodrošina izvirzīto mērķu sasniegšanu?"
- "Atlīdzības sistēmas reformas īstenošana valsts pārvaldē."
Revīzijas laikā tēmu nosaukums var tikt precizēts, var mainīties arī tās tvērums. Atsevišķos gadījumos klāt var nākt jaunas tēmas, piem., kā 2023. gadā revīzija Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā.
Kā nosaka revīziju tēmas?
Veikt finanšu revīzijas Valsts kontrolei nosaka likums, savukārt lietderības un atbilstības revīziju tēmas Valsts kontrole izvēlas, pamatojoties uz revīzijas jomu risku novērtējumu. Jomu risku vērtējums ir atkarīgs no Valsts kontroles redzējuma par nepilnībām politikas īstenošanā, finansēšanā, reformu ieviešanā, vadībā un uzraudzībā, kā arī tiek ņemta vērā sabiedrības interese un saņemtās sūdzības.
Kopumā Valsts kontrole risku novērtējumu veic 112 jomām, revīzijas tēmu izvēloties galvenokārt augsta riska jomās un sabalansējot to ar tās rīcībā esošiem resursiem. Tāpat tiek vērtēts aspekts, vai konkrēta tēma/jautājums var ietekmēt sabiedrības uzticību publiskajai pārvaldei.
2023. gadā Valsts kontrole pabeidza 41 revīziju, no kurām 28 ir finanšu, 10 ir lietderības, divas atbilstības un viena apvienotā revīzija. Finanšu revīziju ietvaros pērn publiskoti divi starpziņojumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
