Ir grūti paredzēt, kādi varētu būt Krievijas atbildes soļi uz Latvijas likumu par "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā, intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS), kura vadītā komisija šodien skatīs minēto likumprojektu.
Lūgts prognozēt iespējamo Krievijas reakciju, Bergmanis atbildēja, ka, iespējams, tāda varētu būt, bet to ir grūti modelēt, jo Krievija ir gana neparedzama. Komentējot "Rietumu bankas" izteiktās bažas par iespējamām problēmām ar tās aktīviem Krievijā, politiķis sacīja, ka Latvijai kā valstij ir jāaizsargā savi cilvēki un uzņēmēji, tomēr vienlaikus arī viņiem pašiem ir jādomā, ar kādiem partneriem sadarboties, un ir pilnīgi skaidrs, ka pēdējos gados nav bijis pareizi orientēt biznesu uz Krieviju.
Jautāts, vai no potenciālās Krievijas atbildes reakcijas cietušajiem Latvijas uzņēmējiem varētu maksāt kādas kompensācijas, Bergmanis atbildēja, ka viņam par to grūti spriest, vienlaikus norādot, ka valdošās koalīcijas partneri ir publiski solījuši turpināt atbalstīt uzņēmumu pārorientēšanos uz Rietumu tirgiem. "Kādi ir šie ceļi un precīzās darbības, to nu gan es šobrīd nevaru atbildēt," piebilda deputāts.
Bergmanis apliecināja, ka attiecībā uz "Maskavas nama" nākotni pēc pārņemšanu valsts īpašumā līdz šim ir saņemti divi priekšlikumi, bet viņa rīcībā esošā informācija liecinot, ka tie varbūt arī tiks atsaukti. Kā vienu no nākotnes scenārijiem politiķis pieļauj arī "Maskavas nama" pārdošanu un iegūto finanšu līdzekļu ieguldīšanu Ukrainas atjaunošanā.
Kā ziņots, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien pirms galīgā lasījuma skatīs likumprojektu, kas paredz tā dēvētā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.
Kultūras ministrijas galīgajam lasījumam iesniegusi priekšlikumu, kas paredz, ka "Maskavas nams" turpmāk būtu paredzēts kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstībai. Tikmēr Satiksmes ministrija iesniegusi priekšlikumu "Maskavas namu" nodot apsaimniekošanā VAS "Valsts nekustamie īpašumi".
Kā ziņots, likumprojekta "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai" mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.
"Rietumu banka" gan aicinājusi Saeimas deputātus nesteigties ar "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā, jo šī likumprojekta sekas skaršot Latvijas komersantus, kuru aktīvi atrodas Krievijā.
Pēc likumprojekta autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likumprojekts nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.
Pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas ir apgrūtinājušas "Maskavas nama" darbību, taču ne pilnībā to ierobežojušas vai izbeigušas. Valsts drošības dienests konstatējis, ka arī pēc 2022. gada 24. februāra "Maskavas nama" telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Tā kā Maskavas namā ilglaicīgi izvērstas naidīgas un kaitnieciskas aktivitātes un šādu bīstamu politisko ideju koncentrēšanās apdraud Latvijas valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, Latvijai ir pienākums aktīvi rīkoties, vēršoties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu, teikts likumprojekta anotācijā.
Ēkas "Maskavas nams" īpašuma tiesības nostiprinātas uz Maskavas pilsētas īpašuma departamenta vārda. Maskavas nama juridiskās pārstāvniecības pienākumus vēsturiski pilda Maskavas pilsētas īpašuma departamentam piederošā AS "Maskavas kultūras un biznesa centrs Maskavas nams", kopš 2020. gada 10. marta - ārvalsts komersanta pārstāvniecība "Maskavas pilsētas unitārais uzņēmums "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs"", kurai zemesgrāmatā nostiprināta nekustamā īpašuma lietojuma tiesība uz nenoteiktu laiku. Abu šo juridisko veidojumu struktūra ir saistīta ar tiešu Krievijas un attiecīgi Maskavas pilsētas ietekmi, teikts likumprojekta anotācijā.
Maskavas pilsētas īpašumu departaments ir Maskavas pilsētas valdības pakļautībā esoša struktūrvienība, kuru pārvalda Maskavas pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins. Savukārt par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko īpašnieku uzskatāms Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Sobjaņins un Putins 2022. gada 25. februārī iekļauti ASV Ārvalstu kapitāla kontroles biroja (OFAC) un Eiropas Savienības sankciju sarakstos.
Komisija, atsaucoties uz publiski pieejamo informāciju, norāda, ka Krievijā bāzētais juridiskais nodibinājums Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs atrodas Maskavas pilsētas Ārējo ekonomisko un starptautisko sakaru departamenta pakļautībā, kas savukārt atrodas Maskavas pilsētas valdības pakļautībā. Līdz ar to ar augstu ticamības pakāpi varot apgalvot, ka šī departamenta darbību faktiski kontrolē Maskavas pilsētas mērs Sobjaņins. Arī saskaņā ar Tieslietu ministrijas publicētajiem datiem par piemērotajām sankcijām valsts uzturētajos reģistros par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko kontrolētāju uzskatāms Sobjaņins.
NDK norāda, ka valstij Satiksmes ministrijas (SM) personā pieder zemesgabals, uz kura atrodas ēka "Maskavas nams", tādēļ paredzēts īpašuma tiesības nostiprināt uz valsts vārda SM personā. Tādējādi līdz ar likuma pieņemšanu tiktu izveidots vienots nekustamais īpašums, kura sastāvā ietilpst gan zeme, gan ēka.
Likumprojekts paredz arī citus ar īpašuma tiesību nostiprināšanu saistītus jautājumus un tālāko rīcību pēc tam. Likumprojekts paredz noteikt, ka valsts īpašumā nekustamais īpašums pāriet brīvs no jebkādiem apgrūtinājumiem un nastām, ar to saprotot, ka valsts neturpina un nepārņem nekādas saistības, ciktāl tās izriet no iepriekšējā īpašnieka un ar to saistīto personu (lietotāju) veiktajām darbībām. Likumprojekts paredz noteikt arī, ka personām, kurām piederoša manta atrodas nekustamajā īpašumā, ir tiesības un pienākums to septiņu dienu laikā no telpām izvest, savukārt pēc termiņa palikusī manta uzskatāma par bezsaimnieka mantu, kas piekrīt Latvijas valstij un par tālāko rīcību ar to lemj Ministru kabinets. Likumprojekts uzliek arī attiecīgajām personām pienākumu pārreģistrēt nekustamajā īpašumā reģistrētās juridiskās adreses.
Likumprojekta pārejas noteikums paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2024. gada 31. martam ir jāsniedz Saeimai ziņojums par tālāko rīcību ar nekustamo īpašumu. Tālākajā rīcībā jāņem vērā iespējas īpašumu izmantot palīdzības sniegšanā Ukrainai vai ukraiņiem, ņemot vērā to, ka Latvijai nav mērķa iedzīvoties vai gūt kādu labumu no šī nekustamā īpašuma.
Valsts īpašumā pārņemot ēku "Maskavas nams" Rīgā, Marijas ielā, no budžeta būs nepieciešami aptuveni 495 395 eiro ikgadējām uzturēšanas izmaksām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
