'Demokrātija maksā dārgi' – parakstu vākšanai pret partnerību piešķir 1,06 miljonus eiro

Saeima pērn 9. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību. Partnerības "jumta" regulējums iekļauts Notariāta likumā. Tas nozīmē, ka divas pilngadīgas personas – gan dažāda dzimuma, gan viena dzimuma – kas vēlēsies noslēgt partnerību, varēs doties pie notāra, kurš sagatavos notariālu aktu.

Tomēr drīz pēc regulējuma pieņemšanas Saeimā opozīcijas partijas ar 34 deputātu parakstītiem vērsās pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, pieprasot apturēt pieņemto Notariāta likuma grozījumu publicēšanu uz diviem mēnešiem un nodot tos tautas nobalsošanai.

Valsts prezidents apturēja likuma izmaiņu izsludināšanu un 2023. gada 7. decembrī sākās mēnesi ilga parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par Notariāta likuma grozījumu atcelšanu.

Referenduma ierosināšanai līdz šā gada 5. janvārim bija jāsavāc 154 241 jeb 10% vēlētāju paraksti, tomēr minētajā termiņā tika savākti 35 089 paraksti.

Lai apmaksātu izdevumus, kas pašvaldībām radās, nodrošinot parakstu vākšanu, valdība lēma no budžeta piešķirt finansējumu 1 057 368 eiro apmērā. Iepriekš Centrālā vēlēšanu komisija šīs izmaksas lēsa 1,6 miljonu eiro apmērā.

Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle pērn 27. novembrī raidījumā "Spried ar Delfi" kā "diezgan skaidru" vērtēja faktu, ka konkrētajā gadījumā nepieciešamais parakstu skaits referenduma ierosināšanai netiks savākts. Toties šī parakstu vākšana ļauj opozīcijā esošajiem politiskajiem spēkiem "pacelties saulītē un kļūt pamanāmiem" pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Politoloģe uzsvēra, ka referendumi un parakstu vākšanas ir svarīgi, vienlaikus viņa aicināja šīs aktivitātes vērtēt no budžeta skatu punkta, proti, vai šīs aktivitātes un izlietotā nauda devusi rezultātu.

"Ja par katru jautājumu rosinām vākt parakstus, cik drausmīgs slogs tas būs budžetam! Vai tas atmaksāsies? Īpaši, ja tiek vākti paraksti, nauda ir iztērēta, bet rezultāta nav. Par šo būtu jādiskutē. Jo lielus budžeta līdzekļus bieži vien izmetam vējā bez rezultāta," secināja Metla-Rozentāle.

Viens no neseniem neveiksmīgiem piemēriem ir 2022. gadā notikusī Zaļo un zemnieku savienības rosinātā parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par toreizējā Valsts prezidenta Egila Levita apturētā Ostu likuma grozījumu atcelšanu. Šim mērķim no budžeta tika novirzīti 800 000 eiro. Tiesa, parakstu vākšanā piedalījās 7290 jeb 0,47% vēlētāju, kas ir 4,71% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeima 2023. gada 9. novembrī galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā ieviesīs jaunu tiesību institūtu – partnerību.

Partnerības ieviešanai Saeima pieņēma grozījumus virknē likumu. Ar grozījumiem Notariāta likumā noteikts, ka zvērināts notārs notariālo aktu par partnerību taisīs, ja divas pilngadīgas fiziskas personas kopā personīgi ieradīsies pie viņa un apliecinās, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru.

Partnerību veidot nevarēs cilvēki, kuri ir laulībā, radinieki taisnā līnijā, kā arī brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas, paredz likuma grozījumi.

Partnerība izbeigsies ar personas nāvi vai gadījumā, ja tiesa vienu no personām izsludinās par mirušu, ar vienas vai abu personu laulību, ar abu personu gribas izteikumu notāram vai ar tiesas spriedumu. Ziņas par partnerību zvērināts notārs iekļaus Fizisko personu reģistrā, līdz ar to valsts un pašvaldību iestādes varēs identificēt partnerību reģistrējušas un izbeigušas personas.

Ar grozījumiem Pacientu tiesību likumā noteikts, ka personām, kam ir partnerība ar pacientu, būs tiesības saņemt informāciju, ja pacients būs pārtraucis ārstniecību un atstājis ārstniecības iestādi, par savu rīcību neinformējot ārstējošo ārstu vai ārstniecības iestādi, ja pacients ir persona, kura sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīga pati par sevi parūpēties. Tāpat partnerībā esošiem cilvēkiem būs tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai, ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no tās.

Ar grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikts, ka par radinieku likuma izpratnē uzskatāma arī persona, ar kuru ir partnerība. Tāpat šī persona būs jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā.

Ar saistītajiem likumu grozījumiem noteikts, ka uz personām, kam ir partnerība, būs attiecināmas normas par aizdevuma, kas izsniegts, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, kā arī tuvinieka izsniegta aizdevuma nepielīdzināšanu ienākumam. Likumā paredzēti gada apliekamajā ienākumā neietveramie un ar nodokli neapliekamie ienākumu veidi, kas attiecināmi arī uz personu, ar kuru nodokļu maksātājam ir partnerība.

Grozījumi arī paredz, ka attiecīgu atbalstu atsevišķās dzīves situācijās, piemēram, personas nāves gadījumā, būs tiesīga saņemt persona, kurai ir partnerība kopā ar personu, kurai piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija.