Ministru kabinets otrdien, 9. janvārī, izskatīja Iekšlietu ministrijas (IeM) informatīvo ziņojumu par tālāko rīcību patvertņu jautājumā, kas paredz tālākos soļus nozaru ministrijām, pašvaldībām un citiem iesaistītajiem rīcībai patvertņu jautājumā. Ministrijā portālu "Delfi" informēja, ka Latvijā patlaban ir aptuveni 29 000 ēku, kas varētu tikt pielāgotas vietai, kur patverties apdraudējumu gadījumā.
IeM informēja, ka, lai īstenotu esošo būvju pielāgošanu patvertnēm un jaunu patvertņu būvniecību, nepieciešams precizēt normatīvo regulējumu, kā arī apzināt un novērtēt esošās būves patvertņu ierīkošanai valsts un pašvaldību īpašumos, sabiedriskajās ēkās un daudzdzīvokļu ēkās, kas atrodas pilsētu teritorijās.
Ziņojums paredz IeM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Veselības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju, Labklājības ministriju līdz šā gada 1. martam sagatavot vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties (pagrabi, pazemes autostāvvietas u.c.), atjaunošanai vai izveidošanai.
Tāpat IeM sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz šā gada 1. maijam uzdots izvērtēt iespējamos risinājumus, lai ieviestu patvertnes vai vietas, kur var patverties, atjaunošanas vai izveidošanas finanšu motivējošus mehānismus.
Savukārt līdz 31. maijam IeM jāsagatavo un iekšlietu ministram jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, bet Ekonomikas ministrijai līdz šā gada 30. novembrim jāsagatavo un ekonomikas ministram jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā patvertņu būvnormatīva projekts.
Atbildīgajām institūcijām pēc grozījumu veikšanas Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā būs jāapzina un jānovērtē iespējas ierīkot patvertnes valsts un pašvaldību īpašumos, sabiedriskajās ēkās un daudzdzīvokļu ēkās, kas atrodas pilsētu teritorijās.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) skaidroja, ka otrdien valdībā izskatītais ziņojums paredz vairāku normatīvu izstrādi, lai patvertņu jautājums tiktu sakārtots, taču tas prasīs laiku, kamēr tie tiks izstrādāti un nonāks pie praktiskas rīcības.
"Tādēļ šodien lēmām, ka papildus minēto normatīvu izstrādei, IeM sadarbībā ar citām ministrijām, pirmkārt, līdz šī gada 1. martam sagatavos vadlīnijas, lai būtu iespēja pielāgot vietas, kur var patverties. Otrkārt, tiks meklētas iespējas, kā no valsts puses finansiāli atbalstīt un veicināt šādu iniciatīvu īstenošanu, kas balstīsies uz brīvprātības principu," pauda ministrs.
IeM atgādināja, ka patvertņu jautājums aktualizēts ģeopolitiskās situācijas dēļ, it īpaši, ņemot vērā Krievijas izraisīto karu Ukrainā, kas prasa pievērst papildu vērību jautājumiem, kas saistīti ar civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
